Situācija izskatās nopietni, jautāts par to, kā pašlaik vērtēt norises uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, intervijā aģentūrai LETA saka jaunais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). Viņš arī norāda, ka atturētos izteikt minējumu, ka ziemas apstākļos spiediens uz robežu samazināsies, jo ir skaidrs, ka migrantu kustība Baltkrievijas pusē ir koordinēta un viņi nebūt nedzīvo mežā.
Kādas prognozes ir par to, kā situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas attīstīsies šoruden?
Uzreiz jāsaka, ka situācija izskatās nopietni. Statistika liecina, ka atturēto robežpārkāpēju skaits septembrī ir bijis dubultā pret augustu. Arī oktobra pirmajās dienās ir pārsniegti rekordi un robežu centās šķērsot vairāk nekā 200 personas. Es domāju, ka tuvākajā laikā nekas nemainīsies un mēs turpināsim strādāt pastiprinātā režīmā.
Jautājums ir, vai tendences mainīsies, kad iestāsies ziemai raksturīgi laika apstākļi. Taču jau pašlaik mēs redzam, ka šīs nelegālo migrantu grupas pietiekami mobili tiek pārvietotas gar robežu Baltkrievijas pusē. Ja viņi vienā vietā tiek atturēti no robežas šķērsošanas, un pēc tam samērā ātri parādās pie robežas citā vietā pēc trīs, četriem kilometriem, tad ir skaidrs, ka viņi šo posmu nav noskrējuši ar kājām, bet gan tiek pārvietoti. Vai to dara tikai kontrabandisti un Baltkrievijas robežsargi to vienkārši pieļauj, vai tas tiek darīts ar viņu atbalstu… Tāpat jau ir pietiekami liels gadījumu skaits ar žoga bojāšanu. Pēc LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veiktā eksperimenta arī ir skaidrs, ka pārvadātāji ļoti labi orientējas mūsu likumdošanā.
Pašlaik Saeimā ir pieņemti un šomēnes stāsies spēkā likuma grozījumi, kas pastiprinās kriminālatbildību par nelegālas robežšķērsošanas atbalstīšanu, un manā skatījumā bargākas likuma normas ir pilnīgi pamatotas, jo līdz šim sodi ir bijuši ļoti maigi. Ja nemaldos, lielākais bija brīvības atņemšana līdz četriem mēnešiem. Protams, ka tas nav atbilstošs sods. Brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzība vai naudas sods parastos apstākļos, vai brīvības atņemšana no diviem līdz desmit gadiem, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izdarīta pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā ir pilnībā pareizs Saeimas lēmums, īpaši hibrīdkara apstākļos.
Tad ir redzams, ka ir tādas konstantas grupas, kuras staigā gar robežu, ja vienu vai vairākas reizes tām neizdodas to šķērsot?
Jā, tā ir. Viņus attur un tad ir pilnīgi skaidrs, ka viņiem ierāda, uz kuru pusi iet tālāk un kur mēģināt atkal, norādotpat, kurā laikā un cikos.
Vai ziemā tomēr spiediens nevarētu mazināties tādēļ, ka būs grūtāk pārvietoties, būs auksts?
Pašlaik ir redzams, ka nelegālo imigrantu ceļš ved no Krievijas uz Baltkrieviju, kur tad savukārt ir spiediens uz robežu. Ja tas viss notiek ar valsts atbalstu, tad nebūt nav tā, ka viņi visu laiku pavada mežā zem egles. Ja notiek koordinēta sadarbība starp valsts struktūrām un kontrabandistiem, tas nozīmē, ka šīs grupas pārvietojas pietiekami komfortablos apstākļos. Piemēram, runa ir par palikšanu dienesta viesnīcās Baltkrievijā. Ja šiem cilvēkiem tiešām būtu ziemā jādzīvo mežā, tad, protams, ka iestātos robeža, līdz kurai viņi būtu gatavi šādos apstākļos tur atrasties. Bet ņemot vērā, ka tas ir hibrīdapdraudējums, es atturētos izteikt minējumu, ka ziemas apstākļos spiediens uz robežu samazināsies.
Ko pašlaik rāda riska izvērtējumi, cik liela ir iespēja, ka tieši tas pats var sākties arī no Krievijas puses, no Pleskavas apgabala?
Pašlaik ir redzams, ka šādas tendences nav. Bet es arī nevaru teikt, ka mēs to varam izslēgt.
Jums ir arī izskaidrojums, kādēļ Krievija formāli negrib “smērēt rokas” ar nelegālajiem imigrantiem?
Es pieļauju, ka, koncentrējot lielāku imigrantu skaitu vienā vietā, var izdarīt lielāku spiedienu. Tādēļ tiek mēģināts nodrošināt pietiekami lielu pārkāpēju skaitu, kas koncentrējas noteiktā robežas posmā, lai gan arī šis posms ir pietiekami garš. Latvijai ar Baltkrieviju tomēr ir 172 kilometrus gara robeža.
Pašlaik savas robežsargu vienības palīgā ir sūtījusi gan Igaunija, gan Lietuva. Jums ir sajūta, ka ir jālūdz vēl kāda palīdzība, tostarp no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex”?
Mūsu robežsargi pastāvīgi ir “Frontex” operācijās, savukārt “Frontex” nodrošina savu klātbūtni šeit un šajā ziņā mums ir līdzsvars.
Pašlaik mēs skatāmies uz NBS un Zemessardzes atbalstu. Tagad bija sadarbība mācību “Namejs” ietvaros, bet pēc manām domām ir būtiski turpināt praktisko sadarbību apmācībās arī rotācijas kārtībā. Manā skatījumā tas ir mūsu valsts drošībai nepieciešami, jo situācija ir izaicinoša. Kad es apmeklēju robežu un runāju ar Igaunijas puišiem, tad viņi teica, ka iepriekš nav sastapušies ar tādu personu skaitu, kas nelegāli mēģina šķērsot robežu, un, palīdzot mums, viņiem ir arī ļoti izcila iespēja gūt pieredzi, ko viņi noteikti pārņems.
Tādēļ es teikšu, ka vēl nav iestājusies situācija, lai mēs teiktu, ka galīgi netiekam galā, bet ļoti negribētos, ka samazinās NBS atbalsts.
Jums par to pašlaik ir iecerētas sarunas ar aizsardzības ministru, ar NBS vadību?
Es pilnīgi noteikti runāšu ar aizsardzības ministru. Arī viņš ir bijis uz robežas un arī viņš ir iestājies par iniciatīvu atbalstīt Valsts robežsardzi ar NBS spēkiem. Tādēļ es ceru, ka nekas nemainīsies. Arī, ja mēs skatāmies uz militāru apdraudējumu risku, tad Valsts robežsardze ir pirmā NBS rezerve. Attiecīgi, kur vēl labāk trenēt praktisku sadarbību, kā šādās situācijās.
