Ceļ trauksmi par orķestru mūziķu algām; viņi bēg uz ārzemēm vai piestrādā veikalos

© F64

Nacionālais Simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par mūziķi zemo atalgojumu, kas nav konkurētspējīgs ne tikai Eiropas, bet pat Baltijas mērogā. Jau tagad mūsu profesionāļi iztiku dodoties pelnīt uz ārzemēm, vai strādājot vairākos darbos tāpēc mūziķi saka – krīze vairs nav jāgaida, tā jau ir iestājusies, vēsta TV3 Ziņas.

Šobrīd orķestrī strādājošie vidēji saņemot ap 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, taču lielākajai daļai kolektīva alga esot vēl zemāka. Salīdzinājumam - Igaunijā zemāka likme kultūras darbiniekiem ir 1600 eiro. Tātad, kaimiņu minimālais atalgojums ir augstāks nekā mūsu vidējais.

"“Šobrīd ir tāda situācija, ka mūziķi strādā pat ar mūziku pilnīgi nesaistītus darbus, ir gadījumi, kad viņi strādā lielveikalos, kad strādā citā apkalpojošā sfērā, lai varētu savu ģimenes budžetu savilkt kopā," saka Indra Lūkina,

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore.
Šo jautājumu aktualizējuši arī operas un baleta vadītāji, koncertu organizatori, sakot - Igaunijā un Lietuvā tā paša aroda pratēji nopelna divreiz vairāk. Pavasarī ar Kultūras ministriju esot panākta vienošanās, ka nākamgad algas cels par vismaz 25%, bet šobrīd solījums sākot izbalēt. Tas draud ar vēl lielāku mūziķu aizplūšanu uz ārzemēm.
Kultūras ministrija problēmu izprot un, lai nodrošinātu sektorā strādājošo algu kāpumu, nākamā gada budžetā papildu bija prasīti 16,3 miljoni eiro. Realitātē apsolīti nepilni četri. Turklāt, šī nauda paredzēta visiem nozarē strādājošajiem, tostarp, muzeju, teātru un citu iestāžu darbiniekiem.

Latvijā

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.