Osipovu apstiprina par Augstākās tiesas tiesnesi

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Osipova uz senatores amatu kandidēja atkārtoti. Pērnā gada sākumā Saeima viņas kandidatūru neapstiprināja, lai gan tāpat kā pašlaik bija AT Civillietu departamenta senatoru kopsapulces pozitīvs atzinums par kandidātes profesionālo atbilstību amatam.

Pēc šī Saeimas lēmuma AT plēnums pieņēma lēmumu, kurā aicināja likumdevēju respektēt varas dalīšanas un tiesiskuma principu, proti, argumentēt tiesu varas priekšlikuma noraidīšanu ar saprotamiem un tiesiskiem apsvērumiem. AT plēnums norādīja, ka likumdevējs, pamatojot AT virzītā kandidāta neapstiprināšanu, konkrētajā gadījumā tiesiskus apsvērumus nebija norādījis.

AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver, ka AT senatoru kandidātu profesionālās atlases procesā bauda plašu rīcības brīvību, līdzīgi kā to bauda likumdevējs tiesnešu apstiprināšanas amatā procesā Saeimā. Taču šī rīcības brīvība mūsdienās nav absolūta - gan AT, gan Saeimas rīcības brīvību ierobežo Satversme un tajā nostiprinātie tiesiskuma un tiesas neatkarības principi.

"Tāpēc tiesnešu apstiprināšanas Saeimā procesu nosaka profesionāli un tiesiski, nevis politiski vai populistiski apsvērumi. Līdz ar to sabiedrības interesēs ir nodrošināt atbilstošus aizsardzības pasākumus pret tiesu neatkarību apdraudošu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā", norāda AT priekšsēdētājs.

Kā ziņots, Osipova septembrī Juridiskās komisijas sēdē uzsvēra, ka vēlas kalpot Latvija, turpmāko darba mūžu strādājot par tiesnesi.

Osipova norādīja, ka viņai ir 33 gadu pieredze akadēmiskajā darbā Latvijas Universitātē (LU). Kad pirms 20 gadiem viņu aicināja strādā uz ST, juriste šo piedāvājumu sākotnēji pieņēmusi ar lielām šaubām, taču tagad Osipova pozitīvi novērtē ST iegūto pieredzi.

AT senatores amata kandidāte uzsvēra, ka tiesnesim gandarījumu sniedz tas, ja viņš redz, ka ar pieņemto lēmumu atjaunots taisnīgums vismaz vienam cilvēkam, kas reizē nozīmē arī ticības atjaunošanu valstij. Tāpēc Osipova turpmāko darba mūžu grib veltīt tiesneša darbam, tādā veidā kalpojot Latvijas Republikai.

AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs iepriekš komisijas sēdē uzsvēra, ka konkursā uz šo amatu Osipova uzrādījusi ļoti labus rezultātus, saņemot vairāk nekā 62 no 70 punktiem - parasti tiesnešu rezultāti līdzīgos gadījumos ir nedaudz virs 50 punktiem.

Tāpat viņas kandidatūra AT Civillietu departamenta kopsapulcē atbalstīta ar pārliecinošu balsu vairākumu, atzīmēja Strupišs.

Osipovas kandidatūru iepriekš atbalstīja Juridiskās komisijas balsojošo deputātu vairākums.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.