Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

Idelsons: Nožēlu izraisa fakts, ka papildus UIN maksājums tiek piemērots tikai bankām, nevis arī mazumtirgotājiem

© f64.lv, Kaspars Krafts

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā aģentūrai LETA pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Viņš minēja, ka konkurence banku sektorā ir atkarīga nevis no banku skaita, bet no kapitāla, kas katrai bankai ir pieejams.

"Signet Bank" vadītājs pieļāva, ka risinājums varētu būt diferencēts UIN avansa maksājums - lielajām bankām lielāks, mazajām - mazāks, lai tām būtu pieejama lielāka peļņas daļa, kuru ieguldīt kapitālā.

"Es lasīju arī Finanšu ministrijas vērtējumu par šo jautājumu, un pozitīvi ir tas, ka Finanšu ministrija apzinās, kādas būs sekas. Politiķiem šajā gadījumā vajadzētu izšķirties, kā šim jautājumam pieiet, - vai nodokli attiecināt uz visām bankām vai var atrast risinājumu, ka tas būs diferencēts," teica Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka runa nav par nodokļa maksāšanu kā tādu, jo to agrāk vai vēlāk samaksā, kad bankas akcionāri izņem dividendes.

Idelsons arī lēsa, ka "Signet Bank" UIN avansa maksājums varētu būt ap vienu miljonu eiro, kas nav salīdzināms ar 140 miljoniem eiro, ko Finanšu ministrija prognozē kā kopējos ieņēmumus no UIN avansa maksājuma bankām.

Tāpat viņš norādīja, ka nožēlu izraisa fakts, ka papildus nodoklis tiek piemērots tikai bankām, nevis arī mazumtirgotājiem, energokompānijām vai mežistrādes uzņēmumiem, kuriem arī ģeopolitisko satricinājumu radītās izmaiņas iepriekš deva papildus ieņēmumus.

"Mūsu banka pēdējo gadu laikā ir ļoti daudz izdarījusi, gan lai palielinātu kreditēšanas apjomus, gan lai uzņēmumiem padarītu finansējumu pieejamāku kapitāla tirgos. Tādēļ es kā vietējā kapitāla bankas vadītājs ar nožēlu skatos, kādēļ "Signet Bank" tiek uzlikts papildu nodoklis, bet citiem ekonomikas sektoriem - nē. Netiek ievērots godīguma princips, salīdzinot ar citām ekonomikas sfērām, kurās peļņas uzņēmumiem pat ir lielākas. Rodas sajūta, ka mēs darām kaut ko nepareizi, esam sociāli bezatbildīgi un mūs par kaut ko soda, lai gan es neredzu iemeslus, lai mēs kā banka saņemtu sodu," uzsvēra Idelsons.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz noteikt bankām un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt UIN samaksu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale.

"Signet Bank" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 3,096 miljonu eiro apmērā, kamēr bankas grupas peļņa bija 2,695 miljoni eiro. "Signet Bank" aktīvi 2023.gada 30.jūnijā bija 410,568 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,1% jeb 16,261 miljonu eiro vairāk nekā 2022.gada beigās. Bankas kapitāla un rezervju apmērs šogad jūnija beigās bija 24,707 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 14% salīdzinājumā ar 2022.gada beigām.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka 2023.gada otrajā ceturksnī izsniegti jauni kredīti 23 miljonu eiro apmērā, kopējam kredītportfelim jūnija beigās sasniedzot 123 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 14%, salīdzinot ar 2022.gada 31.decembri.

"Signet Bank" akcionāri ir deviņi Latvijas un starptautiskie privātie investori, tostarp "Signet Acquisition III" (25%), kuras vienīgais akcionārs ir ASV investors Aleksandrs Solovejs, AS "RIT Group" (19,5%), kura pieder Rapoportu ģimenei, un SIA "Reglink" (15,93% ), kuras dibinātāja ir Irīna Pīgozne.