Latvijas tūrisma konkurēt(ne)spēja

WEF publiskojis pārskatu par pasaules zemju konkurētspēju tūrisma jomā. Pārskatā vērtētas 133 valstis, no kurām Latvija ierindota 51. vietā, Lietuva – 55. pozīcijā, bet Igaunija atrāvusies pat līdz 25. vietai.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) stratēģiskās plānošanas vadītāja Inese Šīrava uzskata, ka par Latvijas pozīcijām nav jāuztraucas. Savus mīnusus tūrisma nozares spēlētāji esot zinājuši un apzinoties arī tagad. Viņa norāda, ka Latvijas konkurētspējas plusi ir vairāki, piemēram, viesnīcu cenas (vismaz pagaidām), pakalpojumu (autonomas, bankomāti) un informācijas tehnoloģiju pieejamība, izdevīgāks avioindustrijas piedāvājums, dabas vides kvalitāte. Savukārt Igaunijas uzrāvienu viņa saista ar valsts kopējo ekonomisko situāciju. Igaunijai plusus piešķir arī eiro ieviešana, uz ko Latvijai vēl jāgaida.

I. Šīrava bilst, ka mīnusus Latvija var novērst vai arī pagaidām ignorēt, attīstot to, ar ko esam pārāki par citiem. Kas tas būtu? Armands Muižnieks, augstskolas Turība lektors un tūrisma nozares eksperts ar

20 gadu stāžu, piedāvā pat vairākus variantus. Ja Lietuvā ir delfinārijs, kālab mūsu zoodārzā nevarētu būt roņārijs, kurā dresēti roņi vilinātu ārvalstu ceļotājus? Viņš rosina aktīvāk izmantot Latvijas dabas resursus, jo ne minerālūdeņi, ne ārstnieciskās dūņas pašlaik nevar būt tūristu mērķis Latvijā.

A. Muižnieks met akmeni TAVA dārziņā, sakot, ka tūrisma politika jāveido valsts līmenī, bet mārketinga stratēģija, ar ko lielākoties nodarbojas Latvijā, ir tikai viena šā plāna sastāvdaļa. Tagad trūkst institūcijas, kas saliedētu visus tūrisma biznesā tieši vai netieši iesaistītos. "Mums ir copy – paste princips, bet cilvēki meklē, kur ir citādāk," norāda eksperts. Piemēram, Igaunijas Kumu Mākslas muzeju (lielāko Baltijā un vienu no lielākajiem Ziemeļeiropā) viņš dēvē par zelta podiņu, kas uztur interesi par šo valsti. A. Muižnieks saka – vajag vilināt tūristus no kaimiņvalstīm, jo tas tradicionāli nodrošina lielāko ceļotāju plūsmu.

Arī ceļojumu firmas Skaisto skatu aģentūra biroja vadītāja Inta Kalēja novērojusi, ka pašvaldības ne vienmēr spēj apjēgt ieguvumus no tūrisma. Tūrisma maršrutos trūkst ne tikai normālu labierīcību, bet arī kafejnīcu, lai vietējie uzņēmēji varētu nopelnīt uz tūristu rēķina.

I. Kalēja Live Riga reklamēšanos vērtē atzinīgi, tomēr aicina neaprobežoties tikai ar standarta tūrisma maršrutu paketi, ko parasti piedāvā ārzemniekiem: Rīgu, Rundāli, Cēsīm un Siguldu. Viņa stāsta, ka ārzemnieki ir sajūsmā par amatniekiem un gastronomiskā tūrisma piedāvājumu – redzēt, kā cep maizi vai sien sieru. Tūristi allaž esot gatavi apmeklēt kādu ražotni, piemēram, Rīgas piena kombinātu, Valmiermuižas alu vai Tērvetes alu. I. Kalēja noteic – žēl, ka ar Aldari nav izdevusies sadarbība, tūristiem noteikti būtu interesanti apskatīt ražotni. Protams, Latvijas tūrisma nekonkurētspējas mīnuss ir nekvalitatīvie ceļi. Reizēm tie ir neizbraucami, tāpēc skaistām vietām vai interesantiem objektiem nevar piekļūt.

Viņa uzskata, ka Rīgas mīnuss ir nespēja individuālam ceļotājam nodrošināt iespēju nopirkt gatavu pakalpojumu – laika pavadīšanu vienai vai vairākām dienām gan Rīgā, gan ārpus tās. Ārzemēs tādu paketi pārdod viesnīcās vai tūrisma informācijas centros. Viņa arī bažījas, kāpēc Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pavisam klusa. Savukārt A. Muižnieks uzreiz aizrāda, ka jāizvērtē, ko tūristam konkrētajā vietā var piedāvāt, lai viņu tur noturētu pēc iespējas ilgāk. Nu, pavizināsies ārzemnieks ar mazbānīti pusstundu. Un tālāk ko darīs? Arī tūristiem pievilcīgās Latvijas pilsētas diez vai spēs nodrošināt tādu piedāvājumu, kas būtu interesants vairāku dienu garumā.