Rinkēvičs sagaida lielāku pretimnākšanu no bankām hipotekāro kredītu maksājumu jautājumā

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida lielāku pretimnākšanu no bankām hipotekāro kredītu maksājumu jautājumā.

Trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents sacīja, ka abi pārrunājuši 2024.gada budžeta veidošanu, elektroenerģijas tarifus, kā arī aktualitātes banku lietas.

Viņaprāt, banku sektoram būtu jāsaprot sava atbildība hipotekāro kredītu maksājumu jautājumā un jānāk ar saviem ierosinājumiem, līdzīgi kā to jau ir izdarījusi viena banka, kuras nosaukumu Rinkēvičs un Siliņa neatklāj.

"Gribētu redzēt lielāku pretimnākšanu arī no pārējām bankām, pretējā gadījumā tas, kas šobrīd tiek diskutēts Saeimā, sabiedrībā un valdībā, būs lielā mērā pašu banku sektora neatsaucības radīts rezultāts, un pārāk daudz nav ko žēloties," sacīja Rinkēvičs.

Komentējot nākamā gada budžeta veidošanas procesu kopumā, Rinkēvičs uzskata, ka tās prioritātes, par kurām tika runāts, veidojot valdību - veselība, drošība un izglītība - topošajā budžeta projektā "tiek atspoguļotas maksimāli iespējamā veidā atbilstoši tām vajadzībām, kas šobrīd ir".

Trešdien bija pirmā Rinkēviča tikšanās ar jaunās valdības Ministru prezidenti Siliņu.

Jau ziņots, ka premjerministre ir tikusies ar banku pārstāvjiem, aicinot tās piedāvāt savus priekšlikumus, un viena kredītiestāde arī iesniegusi piedāvājumu par vienu procentpunktu uz laiku samazināt kredītu likmes. Piedāvājuma izteicēju Siliņa neatklāja, bet aicināja arī citas bankas nākt klajā ar reāliem risinājumiem.

Siliņas ieskatā hipotekāro kredītu maksājumu straujā pieauguma kompensēšanai būtu jāsniedz plašam mājsaimniecību lokam. Viņasprāt, fiziskajām personām hipotekāro kredītu maksājumi ir pieauguši nesamērīgi, un, domājot par atbalstu, neesot īsti pamata vērtēt un mājsaimniecības ranžēt pēc ienākumu līmeņa, piemēram, atbalstu sniegt tikai mazturīgajiem.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.