Kreditēšanas aktivitāte Latvijā sarukusi vairāk nekā trīs reizes
Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz "Finanšu pieejamības pārskatu 2023".
Pārskatā teikts, ka vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP.
Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, skaidrots pārskatā.
Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā.
Tostarp viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, norāda, ka stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomikas izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ekonomikas attīstību ilgtermiņā.
Pārskatā nosaukti gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, kas kavē kreditēšanu. Tostarp secināts, ka sarūkošā kreditēšanas aktivitāte uzņēmumu segmentā ir lielākā mērā saistāma ar ierobežoto finansējuma pieejamību, nevis ar uzņēmumu vēlmi un spēju aizņemties. Proti, tas, ka vienlaikus ar uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos ir novērojams kreditēšanas aktivitātes kritums, liecina par kredītu pieejamības pasliktināšanos.
Mājsaimniecību finansiālā situācija un spēja uzņemties saistības ir krietni uzlabojusies, tomēr tas nav atspoguļojies nozīmīgā mājokļu kreditēšanas aktivitātes kāpumā. Jaunu mājokļu būvniecības aktivitāte ir krietni zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā iemesli meklējami vairākās strukturālajās nepilnībās, piemēram, ar būvniecības procesu saistītajos birokrātiskajos šķēršļos, kā arī samērā augstajās kredītu procentu likmēs un kredītu nepieejamībā reģionos.
Latvijas Bankas secinājumus plānots apspriest diskusijā ar uzņēmēju organizāciju, Finanšu ministrijas un banku pārstāvjiem.
Ekspertu saruna "Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?" notiks 19.oktobrī no plkst.14 līdz 16 Latvijas Bankas telpās Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B. Diskusiju varēs vērot arī tiešraidē vietnē "makroekonomika.lv".
Ekspertu sarunā tiks iztirzātas galvenās atziņas no Latvijas Bankas "Finanšu pieejamības pārskata 2023" un tiks diskutēts par to, vai vājās kreditēšanas iemesli meklējami uzņēmumu vēlmē un spējā aizņemties vai arī banku konservatīvajā attieksmē, ko uzņēmumi gaida no bankām un ko bankas gaida no uzņēmumiem, vai Latvijā ir alternatīvas banku kredītiem, un vai valsts rīcībā ir instrumenti, lai atrisinātu vājās kreditēšanas problēmu.
Sarunu ievadīs Vilerts ar prezentāciju par galvenajiem "Finanšu pieejamības pārskata 2023" secinājumiem.
Ekspertu sarunā piedalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite, "Industra Bank" valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecākais partneris, Banku un finanšu tiesību un Korporatīvo un komerctiesību prakšu grupu vadītājs Māris Vainovskis, kā arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.
Ekspertu sarunu moderēs žurnāliste, "Delfi TV" producente Alina Lastovska.