Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā aģentūrai LETA sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.
"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.
Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.
"Protams, ka publiskajos iepirkumos var paredzēt kvalitātes kritērijus un ir redzams, ka ir valsts un pašvaldību institūcijas, kuras par to domā. Taču ir arī daudzi, kas to nedara. Katram ir savi iemesli, katram ir savi budžeti," atzina Ābele.
Turklāt viņš minēja, ka virkne apsardzes uzņēmumu nemaz nepiedalās publiskajos iepirkumos birokrātisko prasību dēļ, jo eksistē kādas 30-40 iepirkumu formas un pat elementāram iepirkumam par apsardzes pakalpojumiem var būt jāpievieno 100-150 lapu ar dažādām izziņām, lai gan tās visas ir no valsts reģistriem.
"Savukārt privātie uzņēmumi savos iepirkumos tam visam pieiet daudz vienkāršāk, jo viņu mērķis ir izvēlēties labāko pakalpojumu, nevis saņemt daudz papīru. Rezultātā arī ir redzams, ka lielākās apsardzes pakalpojumu kompānijas - arī pēc nodokļu nomaksas - lielākoties strādā ar komercklientiem, jo viņiem arī daudz vairāk interesē korporatīvā un sociālā atbildība, lai izvēlētais partneris būtu jēdzīgs un būtu skaidrs, kas tiek saņemts par katru iztērēto eiro. Publiskā sektora attieksme ļoti bieži savukārt ir - sarīkojām iepirkumu, nopirkām un tagad divus trīs gadus ir miers. Kamēr nenotiks būtiskas izmaiņas attieksmē, tikmēr laikam nekas nemainīsies publiskajos iepirkumos," pauda "Forus Security" vadītājs.
Viņš arī atzina, ka jautājumu par ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru apsardzes nozarē, ir ļoti grūti risināt ar atbildīgajām valsts institūcijām.
"Paradoksāli ir tas, ka Latvijā pie viena galda būtu jāsēdina gan Valsts policija, gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Valsts darba inspekcija, jo cik par šo jautājumu ir runāts, vienmēr ir atrunas - "šis jautājums nav pie mums", "par to atbild kāds cits" un tā tālāk. Notiek riņķa dancis, un neviens šo problēmu līdz galam risināt nevēlas. Cilvēcīgi tas ir saprotams, bet apsardzes pakalpojumu nozarei tas rada lielu kaitējumu un velk uz leju," uzsvēra Ābele.
Viņš arī minēja, ka nozare ir regulēta, tādēļ arī valsts pusei būtu vairāk jātur roka uz pulsa. Var domāt, ka tirgus pats visu sakārtos, un bieži tā arī notiek, bet regulētajās nozarēs prasītos arī lielāka regulējošo struktūru iesaiste.
Tāpat viņš atzina, ka palīgs ēnu ekonomikas apkarošanai būs jaunais Apsardzes darbības reģistrs, kurā būs pieejami plašāki dati par licencētajām apsardzes kompānijām, tostarp ziņas par kompāniju klientu skaitu, reģistrēto transporta vienību un darbinieku skaitu, tomēr, lai tas kaut ko mainītu, ar reģistru ir jāstrādā un iepirkumu izsludinātājiem tas ir jāizmanto.
Uzņēmuma "Forus grupa" apgrozījums 2022.gadā bija 2,592 miljoni eiro, bet zaudējumi sasniedza 282 019 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Kompānija "Forus grupa" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 512 234 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Forus grupp".
