Autopārvadājumos nevarēs izmantot transportlīdzekļus ar VID liegumu

© Pexels.com

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Autopārvadājumu likumā, tostarp paredzot ierobežojumus izmantot transportlīdzekļus, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis liegumu, aģentūru LETA informēja SM.

Ministrijā norāda, ka ierobežojums izmantot transportlīdzekļi, kuram VID ir reģistrējis liegumu, noteikts, lai novērstu transportlīdzekļa pārlikšanu uz citu komersantu vai pārvadājuma veidu.

Tāpat grozījumos papildinātas prasības transportlīdzekļiem, kurus atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili, nosakot, ka šos komercpārvadājumus veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, kuram nav reģistrēts VID piemērotais liegums.

Ministrijā skaidro, ka tādējādi tiktu risinātas problēmas pasažieru komercpārvadājumu jomā saistībā ar nodokļu nomaksas disciplīnu.

Vienlaikus SM informē, ka precizētas normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu.

Lai Autotransporta direkcija (ATD) varētu izvērtēt autoostas sniegto pakalpojumu maksā, kas tiek segta no valsts līdzekļiem, iekļauto izmaksu apmēru un to veidu, Ministru kabinets noteiks autoostas pakalpojumu maksas saskaņošanai iesniedzamās informācijas apmēru un informācijas iesniegšanas termiņus, gadījumus un kritērijus, kādos ATD autoostas īpašniekam vai valdītājam neapstiprina un uzdod pārrēķināt autoostas pakalpojumu maksu.

Tāpat SM informē, ka turpmāk tiks noteikta administratīvā atbildība par kravas kabotāžas pārvadājumu veikšanu četru dienu laikā pēc pēdējā atļautā kravas kabotāžas pārvadājuma Latvijas teritorijā un par skaidru pierādījumu neiesniegšanu pārbaudes uz ceļa laikā par iepriekšējo starptautisko kravas pārvadājumu un attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu neesamību transportlīdzeklī vai to neuzrādīšanu pārbaudes uz ceļa laikā.

Vienlaikus plānots noteikt arī sankcijas par tahogrāfa izmantošanas prasību, ja tas nav atbilstoši kalibrēts vai tajā nav attēloti to valstu simboli, kurās transportlīdzekļa vadītājs sācis un pabeidzis ikdienas darba laikposmu, vai kuru robežas transportlīdzekļu vadītājs ir šķērsojis ikdienas darba laikposmā, pārkāpšanu.

SM piebilst, ka grozījumi paredz noteikt arī administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju neiesniegšanu vai nepilnīgu aizpildīšanu, kā arī par informācijas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju neatjaunināšanu vai neuzrādīšanu.

Ministrijā norāda, ka grozījumi salāgos normas ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu, kurā jau nostiprināts princips, ka transportlīdzekļa lietošana ar mazāku oglekļa dioksīda (CO2) emisiju ir finansiāli izdevīgāka.

SM paredz, ka ierobežojuma noteikšana varētu rosināt izvērtēt autotransporta efektivitāti un stimulēt komercpārvadājumu ar taksometru sniedzējus izvēlēties videi draudzīgākus autotransporta līdzekļus ar mazāku CO2 izmešu daudzumu, tādējādi mazinot mazāk ekoloģisku autotransporta līdzekļu skaitu, kas sniedz sabiedriskas nozīmes pakalpojumus vai pastāvīgi atrodas ceļu satiksmē un ietekmē vides kvalitāti.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais