Latvijas darbaspēka pieejamības un demogrāfiskajā situācijā seniori un vecāka gadagājuma cilvēki ir neizmantots, bet potenciāli svarīgs un efektīvs resurss darba devējiem, aģentūrai LETA norādīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji.
Atzīmējot Starptautisko Senioru dienu, SIF aicina sākt lūkoties uz Latvijas vecāko paaudzi nevis kā pastāvīgi atbalstāmu sabiedrības grupu, bet gan kā neizmantotu resursu.
SIF norāda, ka diskriminācijas pamatā visbiežāk ir vecums - ar to ir saskārušies gan gados jaunākie darbinieki, gan cilvēki pirms pensijas un pensijas vecumā. Turklāt šis rādītājs salīdzinājumā ar 2011.gadu ir audzis gandrīz divkārt - no 31% līdz 58%.
Arī Eirobarometra 2019.gada pētījumā 59% respondentu norādījuši, ka vecums ir galvenais faktors, kas pie līdzīgas kvalifikācijas pretendentiem ir neizdevīgs, lai viņi tiktu pieņemti darbā.
SIF pārstāvji uzsver, ka Latvijā acīmredzami netiek izmantots gados vecāku cilvēku darbaspēka potenciāls, un tas sākas jau no 50 gadu sliekšņa, kaut arī šajā vecumgrupā cilvēkiem ir svarīgi iekļauties darba tirgū.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem kopumā Latvijā vecuma grupā virs 65 gadiem šobrīd nodarbināti ir 21% iedzīvotāju, savukārt gados vecāku bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars ir 65,4%.
SIF skaidro, ka piesaistīt seniorus un pagarināt darba mūžu iespējams, nodrošinot atbilstošus apstākļus senioriem, darba vietu piemērošanu atbilstoši veselības stāvoklim un vecumam, kā arī infrastruktūras nodrošināšanu reģionos.
Fonda pārstāvji akcentē, ka Starptautiskajā praksē atrodami veiksmīgi piemēri, kā valstis un uzņēmumi iekļauj nodarbinātībā dažādas sabiedrības grupas. Piemēram, lai gan 71% cilvēku ar dažāda veida invaliditāti Zviedrijā ir nodarbināti, Latvijā tādu ir aptuveni 27%, kas ir uz pusi mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).
Līdzīgas problēmas ar iekļaušanu darba vidē ir arī senioriem un cilvēkiem pirms pensijas vecumā Latvijā, atzīmē SIF.
Tāpat SIF norāda, ka gados vecāku cilvēku iekļaušanu kļūs arvien būtiskāka, jo to īpatsvars tikai turpinās pieaugt.
"Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai mēs arī no ekonomiskā viedokļa kļūtu par patiesi iekļaujošu sabiedrību, kas akceptē un maksimāli efektīvi izmanto katra cilvēka prasmes un potenciālu, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un citiem parametriem," atzīmē SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Vienlaikus SIF pārstāvji piebilst, ka patlaban bieži lietots termins ir "veselīga novecošanās", kas uzsver nepieciešamību radīt iespēju vecāka gadagājuma cilvēkiem saglabāt savas spējas kā resursu viņu ģimenēm, kopienām un ekonomikai.
SIF skaidro, ka veselīgas novecošanās procesu ietekmē gan katra cilvēka ģenētiskais fonds un personu raksturojošie faktori, piemēram, dzimums, nodarbošanās, izglītība un veselības stāvoklis, gan arī vide.
Pētījumos seniori norāda, ka veselīgas novecošanās elementi ir spējas saglabāt savu identitāti, veidot attiecības, priecāties, saglabāt savu autonomiju, būt drošībā, kā arī joprojām izmantot potenciālu personības attīstīšanai.
"Skatoties ilgtermiņā, ieguvēji noteikti būs tie uzņēmumi, kas izprot sabiedrības dažādību un tās nozīmi un veido tādu darba vidi, kurā katrs, tai skaitā seniors, var maksimāli izmantot savu potenciālu," teic Pūce.