Rēzeknē pagaidām peldbaseinu neatvērs

Līdzekļu taupības nolūkos Rēzeknē pagaidām neatvērs pilsētas Sporta pārvaldes peldbaseinu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Visu vasaru Rēzeknes iedzīvotājiem un pilsētas viesiem bija iespēja apmeklēt Rēzeknes Olimpiskā centra āra peldbaseinu, kas septembrī noslēdz savu sezonu. Līdz ar to bija ierasts, ka oktobra sākumā tā vietā sāk darboties Rēzeknes valstspilsētas Sporta pārvaldes peldbaseins Rūpnīcas ielā 11.

Tomēr šogad, ņemot vērā rīcības plānu pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai, pilsētas slēgtā peldbaseina atvēršana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku.

Provizoriski pilsētas peldbaseins varētu sākt strādāt novembrī, taču tas tiks izmantots tikai Rēzeknes bērnu-jaunatnes sporta skolas audzēkņu treniņiem un pilsētas vispārizglītojošo skolu otro klašu audzēkņu peldēšanas nodarbībām.

Konkrēts datums, kad peldbaseins būs pieejams visiem, tiks paziņots atsevišķi, sola pašvaldībā.

Domē uzsver, ka peldēšanas entuziastiem ir iespēja apmeklēt Valsts robežsardzes koledžas peldbaseinu Zavoloko ielā 8, Rēzeknē.

Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) patlaban vērtē Rēzeknes pašvaldības sniegto informāciju iespējamai finanšu stabilizācijas sākšanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

FM skaidroja, ka 2023.gada 11.septembrī Rēzeknes pašvaldībai tika uzdots iesniegt precizētu un papildinātu finanšu stabilizācijas pieteikumu, lai varētu detalizēti izvērtēt pamatojumu stabilizācijas sākšanai. Informācija saņemta otrdien, 19.septembrī, un patlaban tiek vērtēta.

Vienlaikus ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis minēja, ka iesniegtajā informācijā Rēzekne ir nepārprotami apliecinājusi, ka 2023.gada budžeta plānā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums atlīdzību izmaksai. Ministrijas ieskatā, tas ir rupjš finanšu vadības, kā arī regulējuma pārkāpums.

Tāpat Jarockis pauda, ka trūkstošais finansējuma apmērs bez valsts budžeta transfertiem atlīdzību izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm ir 2,1 miljons eiro.

LETA jau vēstīja, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldības domes sēdē ceturtdien, 21.septembrī, tika grozīts budžets, palielinot plānoto deficītu. Pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās un tai draud finanšu stabilizācijas procesa sākšana.

Dome grozīja pilsētas budžetu 2023.gadam, pamatbudžeta ieņēmumus palielinot par nepilnu miljonu eiro. Pēc grozījumiem ieņēmumi kopumā plānoti 48,36 miljoni eiro, tostarp ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināti par 620 000 eiro.

Savukārt pamatbudžeta izdevumi tika palielināti par lielāku summu nekā papildu ieņēmumi - 2,14 miljoniem eiro, un pēc grozījumiem kopējie pašvaldības tēriņi šogad plānoti 58,7 miljoni eiro.

Budžeta finansēšanas daļā izmaiņas veiktas par 1,14 miljoniem eiro, jo aizdevumi no Valsts kases palielināti par 309 393 eiro, aizņēmums budžeta un finanšu vadībai plānots 938 876 eiro apmērā, bet plānotā aizdevuma pamatsummas atmaksa no struktūrfondu līdzekļiem palielināta par 104 948 eiro.

Pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņas skars daudzas pašvaldības finansētās jomas un iestādes, piemēram, par 90 000 eiro samazināta dotācija SIA "Olimpiskais centrs Rēzekne", kā arī par tādu pašu summu samazināta dotācija SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" un citām iestādēm.

Šajos budžeta grozījumos ir iekļauti gan darbinieku optimizācijas un citu taupības pasākumu rezultātā ieekonomētie līdzekļi, gan plānotie aizņēmumi, skaidro pašvaldībā.

Tāpat pieņemts lēmums palielināt SIA "Rēzeknes slimnīca" pamatkapitālu par 1 590 656 eiro, tam kopumā sasniedzot 11 575 113 eiro.

Vienlaikus ceturtdienas, 21.septembra, pēcpusdienā pie Rēzeknes pilsētas domes notika akcija pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča atbalstam, kuru rīkoja Bartaševiča paša veidotā partija "Kopā Latvijai". Kā vēsta Latvijas Radio, pie domes bija pulcējušies 100-150 cilvēku.

Tāpat ziņots, ka Rēzeknes pilsētas dome šogad 1.septembrī pieņēma finanšu stabilizācijas pieteikumu, kuru jāapstiprina Finanšu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām tobrīd bija nepieciešami 6,004 miljoni eiro.