Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikā šajā sēņošanas sezonā nonākuši jau septiņi ar sēnēm saindējušies cilvēki, aģentūrai LETA pavēstīja RAKUS Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs un Toksikoloģijas un sepses nodaļas anesteziologs, reanimatologs Roberts Stašinskis.
Septembra sākumā Toksikoloģijas un sepses klīnikā tika ievietoti trīs pacienti, kas saindējušies, uzturā lietojot indīgo zaļo mušmiri, un viens no viņiem nomira. Šobrīd nākuši klāt vēl četri, no kuriem viens arī saindējies ar zaļo mušmiri, bet pārējie saindējušies ar kuņģa zarnu traktu kairinošām sēnēm, kas nopietnus veselības traucējumus nav izraisījušas.
Stašinskis atzina, ka kopumā saindēšanās gadījumu skaits nav liels, kādreiz sēnes uzturā tika lietotas vairāk. Taču šogad atkal ir novērojami smagāki gadījumi, jo viens no pacientiem miris, un tā daudzus gadus nebija bijis.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati par pacientiem, kuriem bijušas traumas, ievainojumi un saindēšanās un kuri pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies saindēšanās ar sēnēm dēļ, liecina, ka gadījumu nav daudz.
2020.gada pēc neatliekamās palīdzības vērsās viens ar sēnēm saindējies cilvēks, 2021.gadā - divi, 2022.gadā - viens, bet šogad līdz augustam - divi cilvēki.
SPKC gan norādīja, ka "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistram" informāciju sniedz ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļas par pacientiem, kuri vērsušies ārstniecības iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības traumas, ievainojuma vai saindēšanas dēļ, tādēļ patiesais gadījumu skaits varētu būt lielāks. Informācija par saindēšanās smaguma pakāpi no reģistra nav pieejama.
Stašinskis sacīja, ka, iespējams, cilvēki saindējas, jo sajauc ēdamās sēnes ar neēdamām. Piemēram, lasījuši bērzlapes, bet sajaukuši tās ar zaļo mušmiri. Viņš arī norādīja, ka šogad ir izteikti daudz sēņu, un tie cilvēki, kas nonāk slimnīcā, bieži vien nemaz nevar nosaukt, ar kādu sēni viņi saindējušies.
Saindēšanās gadījumā bieži vien viss sākas ar kuņģa zarnu trakta traucējumiem, proti, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, diskomfortu vai sāpēm vēderā. Stašinskis skaidroja, ka svarīgi rīkoties ātri, jo, kuņģa zarnu traukta kairinošo sēņu gadījumā pazīmes aprobežojas ar minētajām, taču indīgo sēņu gadījumā saindēšanās var papildus izraisīt aknu vai nieru bojājumus. Tad nākas cīnīties arī ar papildus nākušajiem simptomiem.
"Ja mums ir aizdomas par aknas bojājošajām sēnēm, tur ļoti no svara maksimāli agrīna informācija, lai mēs agrīni varētu uzsākt specifisku ārstēšanu, lai pasargātu aknas. Ja tas ir nokavēts, tad diemžēl iznākums var būt ļoti bēdīgs," sacīja ārsts.
Dodoties sēņot, viņš iesaka nelikt groziņā tās sēnes, kuras nepazīst. Ja prātā rodas jautājums, vai sēne ir ēdama un ko ar to dara, tas jau liecina par to, ka cilvēks to nepazīst, un grozā to likt nevajag.
Gadījumos, ja ir aizdomas par jebkura veida saindēšanos, iedzīvotāji tiek aicināti zvanīt uz Saindēšanās un zāļu informācijas centra tālruni 67042473. Centrs darbojas diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā, un tā speciālisti sniegs ieteikumus optimālai rīcībai šādā situācijā.