Vairākās pašvaldībās var nepietikt ar valsts mērķdotācijām pedagogu algu izmaksai

© Dmitrijs Suļžics/f64

Piešķirtā mērķdotācija pedagogu darba samaksas nodrošināšanai varētu nepietikt pašvaldībās, kurās būtiski samazinājies skolēnu skaits, šādu prognozi aģentūrai LETA izteica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Arī pirmsskolas izglītības iestādēs esot konstatētas situācijas, kur pašvaldība palielinājusi atalgojuma likmi, vienlaikus samazinot slodzi. Vanaga uzsvēra, ka šāda prakse nav atbalstāma.

Arodbiedrība nākamnedēļ aicinās izglītības pārvaldes uz tikšanos, lai saprastu, kur nepieciešams novērst nepilnības. Gadījumā, ja ar piešķirto mērķdotāciju nepietiks pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, pašvaldībai būs jārod līdzekļi papildus.

Tas apstiprina vajadzību steidzamāk virzīties uz finansējuma modeļa maiņu, pauda Vanaga.

Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu, kopējais aprēķinātais finansējums mērķdotācijām pašvaldībām par 1 698 454 eiro pārsniedz apstiprināto budžetu, un šī summa vēl šogad būtu jāpiešķir papildus, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā rīkojuma projekta.

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam, apstiprinātais finansējums četriem mēnešiem - no septembra līdz decembrim - ir 181 445 721 eiro.

Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu, atbilstoši aktuālajam izglītojamo skaitam uz šī gada 1.septembri, kopējais pašvaldībām sadalāmais finansējums četriem mēnešiem ir 183 144 175 eiro, tai skaitā 21 732 110 eiro internāta pakalpojumu un speciālo pirmsskolas grupu nodrošināšanai, 131 838 366 eiro pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības, speciālās izglītības, profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), 8 685 571 eiro interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un VSAOI, kā arī 20 888 128 eiro pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un VSAOI.

Nepieciešamo finansējumu 854 173 eiro apmērā IZM iecerējusi rast no piešķirtajiem līdzekļiem, veicot pārdali no finansējuma atlikuma mērķdotācijām pašvaldībām, kas pārsniedz vienu procentu no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas 2022.budžeta gadā.

Savukārt 1 698 454 eiro iecerēts rast, pārdalot finansējumu 1 910 082 eiro apmērā no piešķirtā finansējuma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai, bet 211 628 eiro - samazinot augusta nogalē piešķirto finansējumu pedagoga palīgiem un pagarinātās dienas grupas skolotājiem pamatizglītībā, pedagoga palīgiem un logopēdiem pirmsskolā, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem.

Nosakot nepieciešamā finansējuma apmēru pedagoga palīgiem, logopēdiem un pagarinātās dienas grupas skolotājiem pamatizglītībā, pedagoga palīgiem un logopēdiem pirmsskolā, ņemot vērā aktuālo izglītojamo skaitu uz šī gada 1.septembri, IZM secināja, ka piešķirto finanšu līdzekļu kopsumma jāsamazina par 197 242 eiro, tai skaitā palielinot summu privātajām izglītības iestādēm par 14 386 eiro un par 211 628 eiro samazinot mērķdotācijas pašvaldībām.

Gan LIZDA, gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu nav saskaņojušas, uzsverot nepieciešamību pārliecināties, kāda mērķdotācijas pieauguma daļa ir paredzēta slodzes sabalansēšanai un kāda - darba algas likmes pieaugumam.

"Mums ir svarīgi gūt pārliecību, ka visās pašvaldībās ir iespējams izpildīt streika vienošanos ar tai plānoto finansējumu," uzsvēra Vanaga.

Valdība IZM sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotāciju piešķiršanu varētu skatīt nākamnedēļ.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais