Piektdiena, 12.aprīlis

redeem Ainis, Jūlijs

arrow_right_alt Latvijā

"Atvērtie faili": "Ulubele" visvairāk ziedotās naudas - ap 160 000 eiro - ir iztērējusi juridiskajiem pakalpojumiem

© F64

Pēdējo divu gadu laikā biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele" visvairāk ziedotās naudas - ap 160 000 eiro - ir iztērējusi juridiskajiem pakalpojumiem, vēsta Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".

Gada pārskata dati liecina, ka "Ulubeles" kopējie ieņēmumi pērn bija 797 262 eiro, izdevumi - 771 846 eiro.

Raidījums norāda, ka iepriekš vienīgais juridiskais birojs, kas piedāvāja pakalpojumus un senāk bija minēts patversmes mājaslapā, pieder "Ulubeles" vadītājas Ilzes Džonsones dzīvesbiedram, juristam Aivaram Borovkovam. Uzņēmumu reģistra informācija atklāj arī to, ka daļu ziedojumu naudas "Ulubele" regulāri ziedo tālāk savam nodibinājumam "Dzīvnieku policija". Tās valdē ir gan Džonsone, gan Borovkovs. Dažu iepriekšējo gadu laikā šī biedrība no "Ulubeles" ir saņēmusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Tomēr "Dzīvnieku policijas" pārskatos šī nauda neparādās kā ziedojums, bet gan ienākumi. Līdz ar to biedrībai par to izlietojumu nav publiski jāatskaitās, izpētījuši "Atvērto failu" žurnālisti.

Turklāt "Ulubeles" automašīnu sarakstam ir pievienojies šā gada izlaiduma "Nissan" markas apvidus auto. Tā tirgus vērtība sasniedz 40 000 eiro. Tā atklāj transportlīdzekļu reģistrs. Arī sociālais uzņēmums "Ulubele", kas piereģistrēts turpat patversmē, pērn ticis pie jauna auto - pagājušā gada izlaiduma automašīnas.

"Nu mēs mēģinām iziet pa nullēm, bet tā ir ļoti, ļoti grūta misija, jo vienmēr kaut kas plīst, lūst. Ja tu esi varējis sakombinēt kaut kā, tad, pateicoties ziedojumiem," skaidrojusi Džonsone, atbildot uz jautājumu, kā patversmei sokas ar naudas lietām.

Kaut arī ziedojumu apmērs ik gadu pieaug, "Ulubele" to visu iztērē. "Palīdzība mums ir nepieciešama nonstopā," norādījusi Džonsone.

Jaunākā izlaiduma automašīnas pirkumu Džonsone pamatojusi tā, ka automašīnas ir patversmes darba elements, jo braukt uz izsaukumiem ar mašīnām, kas nav darba kārtībā, nav iespējams. Turklāt pēdējā automašīna, kas ir, patversmei esot paņemta līzingā.

Savukārt sociālais uzņēmums "Ulubele" jaunu auto esot iegādājies par granta naudu.

Džonsone sacījusi, ka nešķiro ziedotājus pēc tā, kā viņi gūst ienākumus.

"Šādā veidā mēs nekādi neierobežojam ziedotājus un neatsakāmies ne no vienas palīdzības, jo mēs to vienkārši nevaram atļauties. Un es uzskatu, ka jebkurš - vai tas ir cigarešu tirgotājs, ātrie kredīti, alkohola tirgotājs, vienalga kāds, vai azartspēļu rīkotājs - ja šie biznesi ir Latvijā legāli, nu tad mums nav nekāda pamata atteikties no palīdzības," skaidrojusi Džonsone.

Viņa neatbildējusi uz jautājumu, kā "Ulubele" ir izlietojusi ziedoto naudu juridiskajiem pakalpojumiem un ar kādiem juristiem patversme sadarbojas. Tāpat viņa arī nav komentējusi, kas ir dāsnais ziedotājs Marks Igals Šeinbergs.

"Latvijas Radio" arī vaicājis par desmitiem tūkstošiem eiro, kurus "Ulubele" ir ziedojusi "Dzīvnieku policijai". "Mums ir pakāpeniski uzkrāti, nu, kā saka, veikti maksājumi, ja, piemēram, "Dzīvnieku policijai" nepietiek resursu, lai sniegtu tos pakalpojumus, ko mēs sniedzam," skaidrojusi Džonsone.

Naudas plūsma uz "Ulubeli" un no "Ulubeles", kā arī tas, ka naudas izlietojumam nevar izsekot, "Latvijas Radio" licis vērsties sabiedrībā par atklātību "Delna". Tās juriste Krista Asmusa skaidrojusi, ka, ja vienā pusē līdzekļi tiek nodoti kā ziedojums un tajā pašā laikā tie tiek pieņemti citādi, tad noteikti tas liek uzdot tālākus jautājumus, jo kā - nu tas no visiem grāmatvedības un jebkādiem principiem izriet, ka jebkurai trešajai personai ir jāspēj izsekot darījumiem.

Jautāta par patversmes tēriņiem, lai sniegtu juridiskajos pakalpojumus, Asmusa atzinusi, ka tas šķiet nesamērīgi, ņemot vērā, ka tā ir dzīvnieku palīdzības organizācija. "Man tiešām tā personīgi nešķiet saprotams," paudusi "Delnas" juriste.

Viņa uzskata, ka ziedotājiem būtu jāzina, kā organizācija viņu naudu iztērē. Vai tie cilvēki, kas ziedo "Ulubelei", ir informēti par to, ka līdzekļi tālāk aiziet uz citu nodibinājumu, ne jau uz "Ulubeli, retoriski vaicājusi Asmusa.

Juriste uzsvērusi, ka ziedojumu vākšanā un izlietošanā ir ļoti svarīga caurspīdība. "Katrā ziņā viņiem būtu jāzina tie riski, jāzina, no kādām personām vai uzņēmumiem tā nauda nāk, un vēl jo vairāk arī tāpēc jāinformē sabiedrība un citi ziedotāji par tiem izlietojumiem," norādījusi "Delnas" pārstāve.

Zemkopības ministrijas, kas valstī atbild par dzīvnieku labturību, Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa, vērtējot situāciju ar ziedojumiem "Ulubelē", norādījusi, ka cilvēkiem ir jāizvērtē katras patversmes tā saucamās reklāmas, kur viņi lūdz ziedojumu katram dzīvniekam.

"Ir jāvērtē katrs gadījums atsevišķi, jo uz dzīvnieku ciešanām jau ļoti labi var spēlēt uz sabiedrību. Tikko mēs gribam kaut kam ziedot naudu, mums ir jāsaprot, kam mēs ziedojam un kādam mērķim tā tiks izlietota," paudusi Mediņa.

"Atvērtie faili" izpētījuši arī to, ka patversmē "Ulubele" savulaik atradušies nereģistrēti suņi, tādējādi "Ulubele" centusies būtiski palielināt to dzīvnieku skaitu, par kuru uzturēšanu maksā Rīgas dome, atbilstoši noslēgtajam līgumam ar patversmi.

Kopš brīža, kad ieviesta jaunā kontroles sistēma, par trešdaļu ir samazinājies patversmē uzņemto suņu skaits, bet summa, ko "Ulubele" saņem no Rīgas domes, ir sarukusi divas reizes.

Patlaban patversmē nav mazāk par 500 dzīvniekiem. Vajadzības gadījumā patversmē varētu uzņemt par kādu simtu vairāk, bet tad dzīvniekiem nāktos saspiesties, informējusi Džonsone.