Ieroču atļaujas izsniegtas arī cilvēkiem, kuriem nav pat spēka tos pielādēt
"Nevajag krist no viena grāvja otrā," apspriežot ieroču aprites kārtību, aicina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. Pēc viņa domām, ieroču aprites problēmas pēc traģiskā gadījuma kinoteātrī Citadele nevajadzētu pārlieku dramatizēt.
Proti, gada sākumā Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 36 000 ieroču īpašnieku, taču problēmas var sagādāt tikai apmēram 9000 cilvēku – tie, kuriem ir tiesības ieroci nēsāt līdzi ikdienas gaitās. Iekšlietu ministrijai dots uzdevums izstrādāt priekšlikumus, kā šos 9000 cilvēkus kontrolēt.
Valsts policijas licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas direktora vietnieks Andris Melkers izsaka tikai vienu uzraudzības veidu – atgriezties pie terminētas ieroču izsniegšanas. Būtībā – atgriezties pie vecā ieroču aprites likuma, jo beztermiņa atļaujas darbojas tikai aptuveni divus mēnešus.
Atļauju ikdienā nēsāt līdzi ieroci var iegūt, pamatojot vēlmi ar darba specifiku vai draudiem, kas radušies privātpersonai vai tās īpašumam. Komisijas deputātiem šāda pieeja šķiet absurda, jo teorētiski sanāk, ka valstī ir 9000 cilvēku, kuriem nepārtraukti draud briesmas. "Tad jau tas ir nacionālās drošības jautājums," ironizē deputāts Uģis Rotbergs. Ja kāds cilvēks vai tā īpašums ir apdraudēts, lieta būtu jāizmeklē policijai.
Ieroču izsniedzēji līdz šim nav uzskatījuši par vajadzīgu painteresēties, vai tiem, kuri ieroci nēsāšanā ieguvuši apdraudējuma dēļ, joprojām ir briesmās un vai ierocis viņiem patiešām nepieciešams. Deputātiem nepieņemama šķiet kārtība, ka ieroča saņēmējam jānokārto tikai teorētisks eksāmens, taču praktiskas iemaņas netiek mācītas.
"Dažiem rokas trīc, paņemot ieroci tikai rokās, bet šaušanas brīdī tas jau ir pavisam cits cilvēks. Arī autovadītāji iziet gan teorētisko, gan praktisko eksāmenu," salīdzina deputāts Jānis Ādamsons.
Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs atceras, ka šautuvē palīdzējis sievietēm uzlādēt ieroci, jo viņām pietrūcis spēka. Arī medicīniskā kontrole tautas kalpu acīs ir samērā bezzobaina, jo pietiek ar ģimenes ārsta izziņu. Būtiski, ka valstī nav vienotas sistēmas, kurā būtu informācija par katru pacientu. "Ja es viņu redzu pirmoreiz, jāpaļaujas uz ārsta intuīciju, bet rezultāts ir 50 pret 50, ka cauri tiks arī cilvēks, kurš ieroča atļauju nedrīkst saņemt," saka Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs Andis Banga.
Iekšlietu ministrijas poliklīnikas valdes priekšsēdētājs Didzis Āzens uzsver, ka arī kritēriji, pēc kuriem izvērtē cilvēka atbilstību ieroča saņemšanai, ir ļoti vispārināti. Atbilstoši likumam ieroci nedrīkst saņemt persona, kurai diagnosticēti psiholoģiski traucējumi, alkohola vai narkotisko vielu atkarība vai ieroča lietošanu liedz fiziski trūkumi. Konkrētāki kritēriji, piemēram, redzes vai psiholoģiskajai pārbaudei, nav izstrādāti. Lai labotu situāciju, Iekšlietu ministrijas speciālistiem būs vēlreiz jāizdiskutē jautājumi un tad jārosina konkrētas izmaiņas likumā.