Latvija iesniegusi EK pieprasījumu grozīt valsts atveseļošanas un noturības plānu

atvija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pieprasījumu grozīt valsts atveseļošanas un noturības plānu, kuram tā vēlas pievienot arī "REPowerEU" nodaļu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

"REPowerEU" nodaļā ir iekļauta reforma, kuras mērķis ir veicināt atjaunīgās enerģijas energokopienu attīstību un enerģijas pašražošanu. Reformas mērķis ir arī palielināt ilgtspējīga biometāna izmantošanu.

Ar divām investīcijām plānots pilnveidot elektrotīklu, palielinot tā jaudu, to digitalizējot un padarot drošu, kā arī sinhronizējot ar Eiropas Savienības (ES) tīklu. Trešā investīciju pasākuma mērķis ir palielināt ilgtspējīga biometāna īpatsvaru enerģijas galapatēriņā, un šajā nolūkā jāizveido reģionālais centrs, kurā, uzbūvējot reģionālu biometāna ievades punktu, ilgtspējīgu biometānu varēs ievadīt esošajā infrastruktūrā.

Latvija arī ierosina grozīt 44 pasākumus, kas iekļauti tās plānā. Šie grozījumi nepieciešami, jo pērn Latvijā bija augsta inflācija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu izraisīja piegādes ķēdes traucējumus, kā rezultātā investīcijas ir sadārdzinājušās un aizkavējušās.

Grozījumi jāveic arī tādēļ, ka tika pārskatīts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) dotāciju maksimālais piešķīrums. Tas tika mainīts no 1,9 miljardiem eiro uz 1,8 miljardiem eiro. Šī pārskatīšana ir saistīta ar ANM dotāciju sadales koeficienta 2022.gada jūnija atjauninājumu un atspoguļo Latvijas salīdzinoši labākos ekonomiskos rezultātus 2020. un 2021. gadā, nekā sākotnēji paredzēts. Tomēr, tā kā sākotnējā Latvijas plāna vērtība ir mazāka par maksimālo ANM dotāciju piešķīrumu, Latvija pēc 2022.gada jūnija atjauninājuma vērā ņemšanas joprojām var saņemt papildu 8,5 miljonus eiro.

Latvija ir lūgusi daļu no savas "Brexit" korekcijas rezerves daļas, proti 10,9 miljonus eiro, pārvietot uz savu atveseļošanas un noturības plānu. Kopā ar Latvijas "REPowerEU" dotāciju piešķīrumu 124 miljoni eiro apmērā grozītā plāna vērtība, ieskaitot šos papildu līdzekļus, sasniedz gandrīz 2 miljardus eiro.

EK divu mēnešu laikā novērtēs, vai grozītais plāns atbilst visiem ANM regulā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem. Ja EK novērtējums būs pozitīvs, tā iesniegs tādu priekšlikumu par grozītu ES Padomes īstenošanas lēmumu, kurā tiks atspoguļotas izmaiņas Latvijas plānā. Pēc tam dalībvalstis ES Padomē EK novērtējumu varēs apstiprināt četru nedēļu laikā.