Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien nosūtījis Saeimai likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozījumus Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti, nosakot par tiem bargākus sodus, aģentūru LETA informēja valsts pirmās personas padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam pauž pārliecību, ka ikvienai demokrātiskai valstij ir pienākums rīkoties, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti. Valsts sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem vēršoties pret iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu.
Lai gan Krimināllikuma X nodaļa "Noziegumi pret valsti" 2016.gadā tika būtiski grozīta, starptautiskā drošības situācija kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās ir būtiski pasliktinājusies, un Latvija jau vairākus gadus izjūt īpašu apdraudējumu. Piemēram, kopš 2021.gada Baltkrievija īsteno hibrīduzbrukumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Savukārt 2022.gada 24.februārī Latvijas kaimiņvalsts Krievija sāka neslēptu pilna apmēra militāro iebrukumu Ukrainā. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību.
Valsts prezidenta ieskatā, Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm, norāda Valsts prezidents. Viņa ieskatā, Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus Krimināllikumā noteiktos soda mērķus, tajā skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi Latvijas sodu politikai ir jābūt efektīvam instrumentam, kas ir valsts rīcībā, vēršoties pret noziegumiem, kas apdraud Latvijas nacionālo drošību.
"Uzskatu, ka bargāku sodu noteikšana Krimināllikumā par noziegumiem pret valsti būs nepārprotams likumdevēja vēstījums gan Krimināllikuma piemērotājiem, gan Latvijas un ārvalstu sabiedrībai, ka Latvija nepieļaus savas drošības apdraudējumu," rakstīts Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Vienlaikus ar šiem Krimināllikuma grozījumiem Valsts prezidents, ņemot vērā no tiesībaizsardzības iestādēm saņemto informāciju, aicina Tieslietu ministriju pievērst uzmanību plašākai un sistēmiskai sodu politikas regulējuma pārskatīšanai, izvērtējot nepieciešamību paredzēt atbildību arī par citām darbībām, kas apdraud Latvijas drošību.
Likumprojekts paredz no Krimināllikuma panta, kas attiecas uz apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu - sabiedriskais darbs. Rinkēviča ieskatā, šādi soda veidi ir nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē noteiktā veidā. Tāpat šajā pantā tiek paredzēta probācijas uzraudzība, kas vērsta uz personas uzvedības un domāšanas korekciju.
Pēc Valsts prezidenta paustā, tiesībaizsardzības iestāžu sniegtā informācija apliecina, ka mantkārība ir viens no vadošajiem motīviem, kas pamudina cilvēkus izdarīt noziedzīgos nodarījumus pret valsti. Ievērojot to, paredzēts šī Krimināllikuma panta sankciju papildināt ar papildsodu - mantas konfiskācija.
Tāpat šī Krimināllikuma panta sankcijā paredzēts palielināt noteikto brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem, paredzot minimālo brīvības atņemšanas sodu - viens gads, vienlaikus paredzot iespējamu mantas konfiskāciju, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Likumprojekts paredz no panta sankcijas izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvos sodus - sabiedriskais darbs un naudas sods.
Ar likumprojektu paredzēts papildināt šo Krimināllikuma pantu ar otro daļu, kurā ietverta kvalificējoša pazīme, proti, ja palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā sniegta personu grupā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona.
Vienlaikus likumprojekts paredz pastiprināt atbildību par spiegošanu. Tā Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas sankcijā paredzēts noteikt minimālo brīvības atņemšanas sodu - viens gads, saglabājot brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem. Minētā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts sankciju papildināt ar papildsodu - mantas konfiskācija.
Valsts prezidents uzsver, ka attiecībā uz spiegošanu sevišķi kaitīga ir šādu darbību organizēšana un vadīšana. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 85.pantu ar jaunu daļu, kurā paredzēta kriminālatbildība tieši par minētā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto darbību organizēšanu vai vadīšanu.
Rinkēvičs skaidro, ka Nacionālās drošības likums noteic striktu aizliegumu organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības, kā arī piedalīties tajās. Vienlaikus, pēc prezidenta paustā, spēkā esošais normatīvais regulējums nepiedāvā skaidrus līdzekļus pret personām, kuras šādu aizliegumu ir gatavas un vēlas pārkāpt.
Viņa ieskatā, šāda aizlieguma skaidra iekļaušana Krimināllikumā ir priekšnoteikums tā iedzīvināšanai. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 95.pantu - Militāru un taktisku uzdevumu apmācības.
Valsts prezidents akcentē, ka likumprojekts kopumā vērsts uz to, lai par tādiem noziegumiem, kas būtiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus un kuru īstenošana var radīt būtisku kaitējumu svarīgām valsts interesēm, kā sods primāri būtu nosakāma tikai brīvības atņemšana, iespējami atsakoties no alternatīviem sodu veidiem.
"Pret tādām darbībām ir jāvēršas ar maksimālu likuma bardzību. Kriminālsodiem ir jābūt tādiem, kas attur citas personas iesaistīties šādās noziedzīgās darbībās," norāda Valsts prezidents.