Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 9.martā, pēc plašām diskusijām balsojot nolēma 1.lasījumā atbalstīt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju piedzīt komunālos parādus, piespiedu kārtā pārdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu un šos parādus atgūstot pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.
„Atzīstot, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais priekšlikums nav juridiski pilnvērtīgs, deputātiem jāņem vērā arī problēmas ekonomiskie un sociālie aspekti un šajā jautājumā jāpieņem politiski atbildīgs lēmums. Problēma noteikti ir jārisina, vienlaikus meklējot piemērotāko veidu, kā apmierināt sabiedrības vajadzības, tajā pat laikā nesamērīgi neaizskarot hipotekāro kreditoru intereses,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Problēmas ar siltuma, gāzes, ūdensapgādes un citu pakalpojumu parādiem radušās tieši daudzdzīvokļu mājās, kur atsevišķu ļaunprātīgu nemaksātāju dēļ cieš pārējo dzīvokļu iemītnieki, kas ir spiesti segt kaimiņu parādus, vai arī pakalpojums tiek atslēgts visai mājai.
Kā noskaidroja deputāti, parādnieku skaits patlaban būtiski nepieaug, taču kāpj tieši parādu apjoms, kas valstī sasniedzis jau apmēram 60 miljonus latu. Likumprojekta iesniedzēji gan nevarēja atbildēt uz komisijas priekšsēdētājas jautājumu par to, cik lielu daļu no šiem parādiem varētu atgūt, ja likuma izmaiņas stātos spēkā.
Komisijas sēdē izskanēja arī kritika namu apsaimniekotāju virzienā, kuri nereti parādu piedziņas procesu uzsāk novēloti – tikai tad, kad summa jau sasniegusi tūkstošus latu. Tāpat būtu iespējams parādus atgūt, aktīvāk rīkojot ūtrupes un izpārdodot parādnieku aprakstīto kustamo īpašumu.
Komisijas deputāts Gundars Daudze (ZZS) pauda atbalstu likuma grozījumiem, norādot, ka šajā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas un parlamentam nevajadzētu pieļaut situāciju, kad atsevišķi negodprātīgi cilvēki dzīvo uz citu līdzcilvēku rēķina. Viņam pievienojās arī komisijas priekšsēdētājas biedrs Valērijs Agešins, norādot, ka, lai arī šis risinājums nav ideāls, tas tomēr sākotnēji ir atbalstāms un parlamentam jāturpina pie tā strādāt.
Savukārt komisijas sekretārs Gaidis Bērziņš norādīja uz riskiem, ka šāda norma faktiski paredz piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku un tā attiektos arī uz ķīlām, kas jau ir nodibinātas. Uz viņa jautājumu, vai šai problēmai nav meklēti citi tiesiskie risinājumi, likumprojekta autori norādīja, ka citi samērīgi risinājumi darba grupā nav rasti. Kā alternatīva varētu būt tarifu palielināšana uz parādu rēķina, kas nerastu atbalstu sabiedrībā.
Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvji izteica bažas, ka tādējādi tiktu apdraudēts ķīlas institūts, radot vēl vienu precedentu, ka citu kreditoru vajadzības tiks apmierinātas pirms pirmās hipotēkas prasījuma. Asu kritiku likumprojektam veltīja arī Komercbanku asociācija, norādot, ka šāda norma var izsaukt banku vēršanos Satversmes tiesā, un tā arī nerisinās problēmu. Šādā veidā var atgūt tikai nelielu daļu – pēc asociācijas aprēķiniem līdz desmit procentiem - no komunālo maksājumu parādiem. Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka likumprojekts neaptver visas situācijas un nesasniedz izvirzītos mērķus.
Atbalstu likumprojekta tālākai virzībai Saeimā vakar pauda arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Par likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.