Briškens: Risinājums papildu finansējumam "Rail Baltica" būs jāmeklē kopā ar Baltijas valstu kolēģiem
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums kopā ar pārējo Baltijas valstu kolēģiem būs jāmeklē sarunās ar Eiropas Komisiju, otrdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Vienlaikus ministrs atzina, ka patlaban nav zināms, kādas būs precīzās projekta izmaksas, un tas būs zināms tad, kad noslēgsies trases projektēšana.
Briškens skaidroja, ka projekta izmaksu pieaugumu veicinājuši divi apstākļi - pārāk piezemētās sākotnējās projekta izmaksu aplēses, kuras bijušas balstītas tikai uz skicēm, kā arī šo gadu laikā novērotais ievērojamais būvniecības izmaksu kāpums.
Tāpat Briškens atzina, ka projekta realizācijas termiņi patlaban kavējas, un arī tas veicina izmaksu kāpumu.
Ministrs piebilda, ka patlaban tiek izstrādāts jauns projekta izmaksu ieguves modelis un risinājumi būs jāmeklē kopā ar Baltijas valstu kolēģiem.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.