Masveidā zog ceļazīmes. Izskan versijas, ka metāla stabi tiek izmantoti kā sētu mieti vai pārdoti metāllūžņos

© Aigars Eglīte/F64

Kopš pavasara Jelgavā pazudis tik daudz ceļa zīmju kā vēl nekad. Ja iepriekš zaga vien dažas zīmes gadā, kas nekādu skādi neradīja, tad nu jau skaitliskie apmēri apdraudot satiksmes drošību, - otrdien vēsta raidījums “360TV ZIŅneši”.

Kā ideāls ķēriens zagļiem nesen bijis jaunizbūvētais tilts Jelgavā. Tas atrodas nomaļā, neapgaismotā vietā, maza iespēja būt liecinieku pieķertam, nav videokameru. Jelgavas Pilsētsaimniecības Apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Kazanskis saka, ka te ceļa zīmes nogrieztas cita pēc citas: “Tikko, kad nodeva tiltu ekspluatācijā, bija uzstādītas jaunas ceļazīmes, tad viņas visas pēc kārtas bija noravētas, teiksim tā, nozāģētas”.

Bīstamība faktā, ka uz šī ceļa ir atļauta tikai vienvirziena kustība, bet par to norādošā zīme tika nozāģēta. Iztikts gan bez avārijām un cilvēku upuriem, jo ceļu dienests ātri noreaģējis un uzstādījis atkal jaunu zīmi. “Šajā vietā ir arī būtiski, vai auto brauc uz 50 vai 30 kilometriem stundā, jo tālākajā posmā nav gājēju ietves, un pa braucamo daļu pārvietojas gājēji un velosipēdisti,” raidījumam saka Kazanskis, stāstot par nozāģētajām ātrumu ierobežojošajām zīmēm.

“Dažas ceļa zīmes atradām. No tām bija norauti un līdzi paņemti metāla stabi. Pašas zīmes vienkārši bija iemestas grāvjos un krūmājos. Vieni vienkārši demolē, otri nāk zagt sagatavojušies. Zīmes ne tikai nolauž, bet arī nozāģē līdz ar pamatni. Tātad tur līdzi bijuši speciāli griešanas instrumenti. Pārsteidz tā sagatavotība, ja nāk jau ar instrumentu koferīti. Tie metāla stabi ir pietiekoši gari, un neviens tā pats neaiznesīs. Tur noteikti brauc mašīna ar piekabi vai busiņš, kurā to 4 metrus garo stabu var ielikt iekšā. Bijis pat tā, ka izceļ ārā ceļazīmi ar visu betonu. Metrs zem zemes vēl ir tā daļa,” absurdumu raksturo Jelgavas Pilsētsaimniecības Apsaimniekošanas nodaļas vadītājs.

Izskan versijas, ka nozagto ceļa zīmju metāla stabi nonāk mazdārziņos kā sētu mieti vai arī pārdoti metāllūžņos.

“Komersantam, kas nodarbojas ar metāllūžņu pieņemšanu, ir pienākums ziņot Valsts policijai, ja fiziskā persona cenšas pārdod ceļa zīmi. Fiziskā personas drīkst nodot tikai sadzīves laikā iegūtos metāllūžņus,” saka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dienvidzemgales iecirkņa izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Aivis Leitāns.

Metāllūžņu uzpirkšanas punkti likumsargiem gan esot iestaigāta taciņa, jo komersantu ētikas principi ir dažādi, un daļa mēdzot pieņemt arī nozagtās ceļu zīmes. Likums par ceļazīmju zādzību paredz kriminālatbildību un pat reālu cietumsodu. Policija “360TV ZIŅnešiem” gan atzīst - neviens ceļa zīmju zaglis pagaidām nav noķerts.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais