Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

Latvijā ir visplašākais depozītā nododamo iepakojumu veidu klāsts Baltijā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Depozīta sistēmā šogad plānots atgūt vairāk nekā 80% no tirgū laistā iepakojuma, savukārt nākamgad nodoto iepakojumu īpatsvars varētu sasniegt 85%, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Viņš skaidroja, ka Latvijā patlaban ir visplašākais nododamo iepakojumu veidu klāsts Baltijā. Piemēram, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, Latvijā var nodot arī visu stipro dzērienu skārdenes un PET pudeles, kā arī vīna pudeles.

Tāpat Stūrītis atzīmēja, ka kopumā sistēmā ir nodots vairāk nekā pusmiljards iepakojumu, savukārt ikdienā vidēji tiek nodoti 1,2 miljoni iepakojumu.

Vienlaikus DIO vadītājs atzina, ka iepriekš tika paredzēts straujāks nododamo iepakojumu atgriešanas īpatsvars, tam pietuvojoties 90%, taču praksē šis mērķis nav sasniegts.

Tāpat Stūrītis prognozēja, ka būs iepakojumu grupas, kurās 90% atgriešanas īpatsvars, visticamāk, netiks sasniegts, kas saistīts ar atšķirīgajām alkoholisko dzērienu akcīzes likmēm Baltijā.

"Ir izteikti redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji brauc iegādāties alkoholu uz Latviju, un pēc pēdējām akcīzes likmju izmaiņām ir redzams, ka to dara arī Lietuvas iedzīvotāji," skaidroja DIO vadītājs, piebilstot, ka, pēc DIO aprēķiniem, šis apjoms veido vairākus desmitus miljonu vienību, īpaši skārdenēm.

Taujāts par iespēju savienot Baltijas valstu depozīta sistēmas, Stūrītis sacīja, ka kustība starp Baltijas valstīm nav īpaši liela pret kopumā tirgū laisto iepakojuma daudzumu. Turklāt šobrīd aptuveni pusei tirgū laistā iepakojuma ir visu trīs valstu depozīta sistēmas zīmes, jo lielāki ražotāji vai importētāji dzērienus piegādā visam Baltijas tirgum. "Līdz ar to nopērkot pudeli Igaunijā, ar ļoti lielu varbūtību to varēs nodot depozīta sistēmā Latvijā un otrādāk," akcentēja Stūrītis.

Tāpat viņš teica, ka kopīgas depozīta sistēmas izveide maksātu ļoti dārgi, turklāt tas negatīvi ietekmētu mazos ražotājus. Piemēram, ja kāds neliels Latvijas amata alus ražotājs nedomā par tirdzniecību Igaunijā un Lietuvā, viņam vienalga nāktos sūtīt iepakojumu reģistrēšanai uz šīm valstīm.

"Līdz ar to tas nav samērīgi, jo visiem citiem nāktos maksāt par tiem, kuri dzērienus pērk kaimiņvalstīs, bet iepakojumu vēlas atgriezt savā valstī," pauda DIO vadītājs.

Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

Līdz šā gada 1.janvārim depozīta sistēmā varēja nodot stikla, PET un metāla bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Savukārt kopš 2023.gada depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi.

DIO pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).