Saeimas apakškomisija spriedīs par iespējamo sabiedrisko mediju apvienošanu

Plānots, ka ar EK prezidenti Siliņa pārrunās tālāko atbalstu Ukrainai un Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību. Tāpat tiks apspriesti migrācijas izaicinājumi, īpašu uzmanību pievēršot situācijai uz Latvijas austrumu robežas, kā arī citas aktualitātes. Savukārt tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru plānots pārrunāt NATO Viļņas samita rezultātus, apspriest turpmāko atbalstu Ukrainai, NATO klātbūtnes stiprināšanu Latvijā un alianses austrumu flangā kopumā un NATO aizsardzības izdevumu pieaugumu.

Vaicāta, vai šoreiz procesā aktīvi tiks iesaistīti arī sabiedrisko mediju darbinieki, Siliņa sacīja, ka apakškomisijai apspriešanā jāpieaicina visas iesaistītās puses.

Ministru prezidente arī atzīmēja, ka valsts ir atradusi papildu finansējumu mediju atbalstam.

Kā ziņots, iepriekš notikušajā sabiedrisko mediju jomas konferencē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka ir svarīgi saprast, kāds ir sabiedriskais labums no sabiedrisko mediju apvienošanas un finansējuma palielināšanas.

"Likumdevējs nevar noteikt konkrētus procentus kādai nozarei, jo tā mēs visu budžetu varam sadalīt - tik ir tam un tik tam. Es aicinu neiet šo neauglīgo ceļu. Tas jautājums ir par sabiedrisko labumu. Man ir svarīgi saprast, kur tas viss virzās," sacīja Ašeradens.

Viņš uzskata, ka pašlaik jau ir zināma perspektīva tuvākajiem trīs gadiem, kas ir piecu miljonu eiro pieaugums sabiedriskajiem medijiem katru gadu.

Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) konferencē atgādinājis, ka ir bijis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmums, kurā gan pozīcija, gan opozīcija vienbalsīgi vienojās par to, ka sabiedriskie mediji tiek apvienoti, un ka virzība ir - līdz 2025.gadam tikt galā ar finansējuma jautājumu.

Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV) pauda pārliecību, ka sabiedrisko mediju finansējumam jābūt piesaistītam iekšzemes kopproduktam (IKP), jo citādi politiķi turpinās ietekmēt medijus un spriest par to - vai un kādus rādītājus mediji ir sasnieguši.

Ašeradens klātesošajiem tomēr nepiekrita, uzsverot, ka "0,12% no IKP nedod atbildi uz to, vai viss ir labi un vai mēs virzāmies pareizajā virzienā".