Izskan prognozes, kad noslēgsies būvdarbi Valmieras Drāmas teātra ēkā

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Valmieras Drāmas teātra ēkā paveikta vairāk nekā puse paredzēto būvdarbu, vēsta VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viņa informē, ka noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumta izbūves darbi, kā arī "black box" ir pabeigta ārsienu siltināšana. Visā teātra ēkā šobrīd norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves. Līdz šā gada novembra beigām plānots pabeigt ēkas jumta un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Gavrilova prognozē, ka teātra darbinieki nākamā gada otrajā pusē varēs pilnībā atgriezties teātra telpās.

Jau ziņots, ka VNĪ atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai Valmieras Drāmas teātra ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Aimasa" piedāvājums ar piedāvāto līgumcenu 8 162 914 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

2022.gadā VNĪ izbeidza līgumu ar iepriekšējo teātra ēkas būvdarbu veicēju - pilnsabiedrību "SBSC", jo tā pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem nespēja atbilstoši normatīviem, tostarp Ekonomikas ministrijas izstrādātajām vadlīnijām par būvniecības izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanu un kompensēšanu pamatot būvniecības izmaksu sadārdzinājuma 50% apmērā no būvdarbu līguma summas jeb 3,8 miljonu eiro ar PVN cēloņsakarību ar sākto karadarbību Ukrainā, kā arī nespēja iesniegt dokumentus, kas apliecinātu pieprasītā sadārdzinājuma pamatotību vairākās tāmes pozīcijās.

Tāpat faktiskā darbu izpilde būtiski atpalika no līgumā paredzētās - 2022.gada 30.septembrī faktiskā darbu izpilde bija 21%, lai gan atbilstoši līguma būvdarbu grafikam tai bija jābūt 50% no kopējā būvdarbu apmēra.

Valmieras Drāmas teātra ēkas projekta kopējās izmaksas ir plānotas 10,41 miljona eiro apmērā, kas ietver būvniecības, projektēšanas, autoruzraudzības, aprīkojuma iegādes un citas izmaksas.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais