VDD sācis papildu pārbaudi par iespējamo Krievijas militāro rūpnīcu apgādi ar mikroshēmām

Attēlam ir ilustratīva nozīme. © pexels.com

Valsts drošības dienests (VDD) sācis papildu pārbaudi par medijos izskanējušo informāciju, ka Latvijas uzņēmumi apgādā Krievijas militārās rūpnīcas ar mikroshēmām.

Savstarpēji saistītie uzņēmumi VDD ir zināmi, un dienests jau iepriekš ir veicis pārbaudes par šo uzņēmumu iespējamiem starptautisko sankciju pārkāpumiem. Agrāk veikto pārbaužu rezultātā dienests minēto uzņēmumu veiktus starptautisko sankciju pārkāpumus nav konstatējis.

Saistībā ar nesen publiskoto informāciju VDD patlaban sācis papildu pārbaudi.

Jau vēstījām, ka AS "RD Alfa mikroelektronikas departaments" noliegusi informāciju par mikroshēmu piegādēm Krievijai. Uzņēmuma attīstības menedžeris Ļevs Lapkis pauž, ka līgumi ar Krieviju tika pārtraukti līdz ar kara sākumu, kā arī pirms tam uzņēmuma mikroshēmas netika ražotas un piegādātas militārām vajadzībām.

Arī AS "Alfa RPAR" noraidījusi izskanējušo informāciju, ka "Alfa RPAR" turpina apgādāt Krieviju ar mikroshēmām pēc kara Ukrainā sākuma.

Neatkarīgais krievu pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums "The Insider" iepriekš rakstīja, ka, neraugoties uz eksporta kontroli un sankcijām, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Latvija uz Krieviju joprojām eksportē mikroshēmas miljonu eiro vērtībā.

Kā vēsta izdevums, viens no galvenajiem mikroelektronikas importētājiem no Latvijas ir Krievijas uzņēmums "Lesta-M", kas saņēmis valsts pasūtījumu par mikroshēmu piegādi vairāk nekā 80 miljonu rubļu vērtībā, un tā klienti galvenokārt ir militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, tostarp raķešu "Iskander" un zenītraķešu kompleksu "Tor-M2E" ražotāji.

Rīgas pusvadītāju rūpnīca (RZPP) bija viena no pirmajām Padomju Savienībā, kas 60.gados sāka ražot integrālās mikroshēmas. Deviņdesmito gadu beigās uzņēmums tika privatizēts, un pēc daudzkārtējiem pārveidojumiem, sadalīšanas, apvienošanās, pārņemšanas un pārdēvēšanas uz tā bāzes tika izveidoti trīs uzņēmumi - AS "RD Alfa", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu, AS "Alfa RPAR" un AS "RD Alfa mikroelektronikas departaments", kas ražo elektronikas detaļas, piemēram, operāciju pastiprinātājus un sprieguma komparatorus.

Krievijā Rīgas rūpnīcas produkciju pārstāvēja Krievijā reģistrētā kompānija "Alfa". Saskaņā ar Vienotā valsts juridisko personu reģistra datiem tā ir Latvijā reģistrētās AS "Alfa" 100% meitasuzņēmums. "Alfa" tīmekļa vietnē ir sniegta detalizēta informācija par mātes uzņēmuma ražojumu klāstu.

Tomēr "Alfa" pati neieved Krievijā mikroshēmas. Kā liecina tirdzniecības datu apstrādes uzņēmuma "ImportGenius" importa-eksporta datubāze, šajā darbībā iesaistīti divi citi uzņēmumi: "Lesta-M", kura līdzīpašnieks Pēteris Šumovs bija arī Krievijā reģistrētās kompānijas "Alfa" direktors, un "Alfa-LR". Abi šie uzņēmumi bijuši "RD Alfa Microelectronics Departaments" meitas uzņēmumi.

Rīgā ražotās mikroshēmas tika piegādātas Krievijai ar "RD Alfa" un "Alfa RPAR" preču zīmēm. Galvenais piegādātājs bija "RD Alfa mikroelektronikas departaments". Tomēr, sākoties atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, viss mainījās. Tagad piegādātāji ir "Alfa RPAR" un divi šķietami Ķīnas uzņēmumi - "Dalian Stella Trading", kas agrāk Krievijai piegādāja metāllūžņus, un "Liaoning Jinhechuang Logistics".

Nevienu Latvijā neesot mulsinājis fakts, ka Krievijas pircēji pazuda un to vietā pēkšņi parādījās jauni klienti, kas kopš karadarbības sākuma iepirkuši produkciju par 1,7 miljoniem ASV dolāru (1,6 miljoni eiro), raksta "The Insider". Tikmēr Maskavas meitasuzņēmums turpināja uzturēt reklāmas tīmekļa vietni krievu valodā ar Rīgas mikroelektronikas klāstu, un šīs Maskavas "reklāmas" firmas direktors "Lesta-M" personā kļuva par vienīgo Rīgas eksporta saņēmēju Krievijā.

Krievijas valsts iepirkumu sistēmā var atrast datus par "Lesta-M" veiktajām 68 paraugu mikroshēmu un radio detaļu piegādēm dažādiem valsts uzņēmumiem. "The Insider" konstatējis, ka 59 no tām ražotas Rīgas pusvadītāju rūpnīcā. Lielākā daļa pasūtījumu ir no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem.

Saskaņā ar Krievijas valsts iepirkumu datiem svarīgākais "Lesta-M" partneris bijis Zinātniski pētnieciskais elektronisko aparātu institūts (NIIEP), kas pastarpināti caur koncernu "Techmaš" ietilpst valsts korporācijā "Rosteh". Cita starpā NIIEP piedalījies raķešu "Iskander" izstrādē, kā arī radaru sistēmu radīšanā militārām vajadzībām. Uzņēmums ražojis arī aparatūru raķetēm "Kinžal", raķešu kompleksiem "Točka-U" un zenītraķetēm S-300. "Lesta-M" ir noslēgusi līgumus ar NIIEP par 43 miljoniem rubļu.

Otrs lielākais "Lesta-M" klients ir Iževskas Elektromehāniskā rūpnīca "Kupol" (IEMZ), kas ražo zeme-gaiss raķešu sistēmu "Tor-M2E", un ASV Tirdzniecības ministrija šo uzņēmumu ir pakļāvusi sankcijām.

Nākamais lielākais mikroshēmu iepircējs no "Lesta-M" ir Ufas Instrumentu ražošanas apvienība, kas ražo aparatūru iznīcinātājiem "Su-27". "Lesta-M" veic piegādes arī Urālu optisko un mehānisko iekārtu rūpnīcai (UOMZ), kas ražo optiskās lokācijas iekārtas kara lidmašīnām, uzņēmumam "Radiopribor", kas ražo lokatorus, Valsts Rjazaņas instrumentu rūpnīcai (GRPZ), kas ražo radaru sistēmas, un Stelmaha pētniecības institūtam "Poļus", kas ražo lāzervadāmos ieročus.

Kā stāsta "The Insider" avoti Ukrainas armijā, notriektajās Krievijas raķetēs līdz šim nav atrastas Latvijā ražotas mikroshēmas, tāpēc pagaidām nav skaidrs, vai tās jau ir izmantotas raķešu ražošanā, taču tās noteikti var tikt izmantotas, jo līdzīgas ierīces cita starpā ir atrastas raķetēs "Kinžal", S-300 un H-59, norāda izdevums.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Alfa RPAR" 2022.gadā strādāja ar 3,527 miljonu eiro apgrozījumu un 306 382 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2004.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2,059 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Aleksandrs Kuzņecovs, Aleksandrs Zaslavskis un Krievijas pilsonis Viktors Sedovs.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais