Turpinās militārās mācības "Namejs 2023"; aktīvo fāzi sāk Jūras spēki

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Jūras spēki no šodienas dažādās Latvijas vietās, tostarp Rīgā un Kurzemes reģionā, kā arī vairākās ostās sāk valsts aizsardzības mācību "Namejs 2023" aktīvo fāzi, informē Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita.

Mācību "Namejs 2023" Jūras spēku aktīvā fāze notiks līdz 2.oktobrim.

Mācību laikā Jūras spēki turpinās pilnveidot spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā, tostarp uzdevumus ostas aizsardzībā, veiks praktiskās šaušanas nodarbības un jūrniecības elementu vingrinājumus, treniņus krastā un jūrā, kā arī stiprinās sadarbību starp vienībām.

Visaptverošo valsts aizsardzības mācību "Namejs 2023" aktīvajā fāzē piedalīsies visas Jūras spēku apakšvienības, tostarp Patruļkuģu un Mīnu kuģu eskadru kuģi. Mācību laikā Jūras spēki veiks kopējus treniņus ar Zemessardzes 1. Rīgas brigādi un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi, Mācību vadības pavēlniecības Jūras spēku Mācību centru, Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālo nodrošinājuma centru un Valsts robežsardzes apakšvienībām.

Mācību laikā karavīri un zemessargi trenējas pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos, tādējādi nostiprinot prasmes aizsargāt vienības atbildības rajonu.

Kā vēstīts, visaptverošas valsts aizsardzības mācības "Namejs 2023" ir NBS organizētās mācības, lai pārbaudītu un pilnveidotu Latvijas nacionālos kolektīvās aizsardzības plānus. Mācības norisinās no 5.septembra līdz 2.oktobrim visā Latvijā. Mācībās kopā piedalīsies aptuveni 8500 dalībnieku. Mācības "Namejs 2023" demonstrē sadarbību un savietojamību ar sabiedroto bruņoto spēku vienībām, integrējot sabiedroto vienības un štābus kopēju uzdevumu izpildē.

Militāro mācību laikā visā Latvijā notiks militārās tehnikas, tai skaitā bruņutransportieru un kolonnu pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem un apdzīvotām vietām, kā arī NBS un sabiedroto gaisa kuģu lidojumi Latvijas gaisa telpā, tostarp zemā augstumā.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais