Iekšlietu ministrijā beidzies konkurss par fotoradaru uzstādīšanu, un radari uz ceļiem varētu parādīties jau gada beigās. Plānots, ka Latvijā uzstādīs 30 pārvietojamos, 110 stacionāros fotoradarus un vēl 20 būs tā sauktie tukšie statīvi. Pašlaik Latvijā ir četri fotoradari.
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš norāda, ka fotoradaru iepirkumu konkurss beidzies un uzvarētājs ir noteikts, taču joprojām veicamas darbības, lai sakārtotu līguma attiecības, tāpēc pagaidām partnera vārdu viņš neatklāj.
«Doma ir tāda, ka komersants uzstāda fotoradarus, ātruma kontroli un informāciju nodod Valsts policijai, kura informāciju apstrādā un nosūta automašīnas īpašniekam. Gada beigās tas viss varētu strādāt,» prognozē E. Zivtiņš.
Lai arī iepriekš publiski izskanējuši pārmetumi, ka fotoradaru izmantošana neatbilst Satversmei, jo pie atbildības ne vienmēr sauc cilvēku, kas izdarījis pārkāpumu, bet tiek sodīts automašīnas īpašnieks, E. Zivtiņš to noraida. Viņš apgalvo, ka kolēģi no Eiropas apskaužot Latviju, proti, ka parlaments ir pieņēmis likumu normas, kas tiešā mērā taupa valsts resursus, taču autovadītāja meklēšana radītu problēmas.
E. Zivtiņš pašreizējā sodīšanā lielas problēmas neredz, un, kaut ir pārliecināts, ka šis jautājums nonāks līdz Satversmei, līdzšinējā prakse liecinot, ka problēmu nebūs, jo pagaidām visu trīs tiesu instanču lēmumi bijuši policijai labvēlīgi.
Janvārī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz mainīt fotoradaru darbības nodrošināšanas finansējuma modeli. Par piemērotāko atzīts modelis, kas paredz, ka lielāko daļu risku uzņemas pakalpojuma sniedzējs, kas par saviem līdzekļiem pilnā apmērā veic gan visa tehniskā aprīkojuma iegādi, gan tā uzturēšanu un darbības nodrošināšanu, kā arī iegūtās informācijas nodošanu attiecīgajām institūcijām tālākai apstrādei un lēmumu pieņemšanai par pārkāpēju sodīšanu. Par to komersants saņem samaksu no valsts budžeta ieņēmumiem.
Līdz ar fotoradaru ieviešanu prognozē, ka līdz 2013. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits salīdzinājumā ar 2001. gadu būs samazinājies par 70%. Izvērtējot notikušo ceļu satiksmes negadījumu apstākļus, konstatēts, ka vismaz 40% gadījumu negadījuma iemesls bijis tiešā vai netiešā veidā saistīts ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
No pieciem pretendentiem fotoradaru konkursā uzvarēja personu apvienība a/s Vitronic Baltica, VITRONIC Dr.Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH un SIA Komerccentrs DATI grupa.