Darba devēji un izglītības iestādes vēlas mazāk birokrātijas no finanšu ministrijas puses

2023.gada 22.septembrī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piedalījās Finanšu ministrijas (FM) rīkotā sanāksmē, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem izglītības jomā. LDDK un IZM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) pauž gandarījumu, ka ar FM nav domstarpību, vai atvieglojumi vispār būtu ieviešami - par to visas puses ir vienisprātis, tomēr nesakrīt izpratne par to, kā šīs izmaiņas administrēt, nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem, vēsta LDDK.

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors:

"Pēc vairāku gadu ierosinājumiem beidzot ir sadzirdēts LDDK un IZM kopīgi izstrādātais priekšlikums neaplikt ar IIN darba devēja izdevumus, kas saistīti ar darbinieku augstākās izglītības ieguvi un stipendijām. Kvalitatīva izglītība ir gan ieguvums darba devējiem, gan viens no pieturpunktiem ceļā uz augstvērtīga cilvēkkapitāla pieejamību. Mūsu mērķis - pēc iespējas vairāk augsti izglītotu un konkurētspējīgu darba ņēmēju Latvijā, tāpēc FM būtu jāsāk nevis ar disciplinējošiem ieviešamās normas uzraudzības kritērijiem, bet gan motivējošiem un veicinošiem pasākumiem mērķa sasniegšanā."

LDDK un IZM rosinātās darbaspēka nodokļu izmaiņas izglītības jomā (atbilstoši arī OECD rekomendācijām) no FM puses pēc būtības tiek atbalstītas, tomēr normatīvā regulējuma izstrādes procesā tiek piedāvāti uzraudzības kritēriji, kas paredz birokrātiskā sloga palielināšanās riskus. LDDK nepiekrīt ierobežojumiem, kas paredzētu obligātu darbinieka līdzmaksājumu un stingri regulētu minimālo gadu skaitu, kas pēc absolvēšanas būtu jānostrādā darba vietā, kas segusi augstākās izglītības izdevumus. LDDK iestājas par regulējuma vienkāršību un uzskata, ka darba devējam nepieciešamā aizsardzība jau ir paredzēta Darba likumā, kas paredz, ka darba devējs var slēgt vienošanos ar darbinieku, kuram darba devējs ir sedzis mācību izdevumus.

Jānis Paiders, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors:

"Augsti kvalificēts un profesionāls darbaspēks ir atslēga Latvijas konkurētspējai un ekonomiskajai izaugsmei, līdz ar to, šādi atvieglojumi mums ļautu darba devējiem atvieglot iespēju ieguldīt savu darbinieku kvalifikāciju un prasmju celšanā. Augstākajai izglītībai Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, ko skaidri parāda tas, ka pēc absolventu monitoringa datiem - absolventu saņemtais atalgojums strauji aug pēc absolvēšanas un būtiski pārsniedz valsts vidējo. Mēs arī labi redzam, īpaši saistībā ar daudz tautsaimniecības nozaru zinātnisko, tehnoloģiju vai inovāciju attīstību to, cik aktuāli ir esošajiem darba ņēmējiem atjaunot, pilnveidot vai iegūt jaunas prasmes, kompetences vai kvalifikāciju, kur šādi darbaspēka nodokļu izmaiņu atvieglojumi ir ļoti gaidīti."

Artūrs Zeps, RTU attīstības un finanšu prorektors:

"Jaunu tehnoloģiju radītās darba tirgus izmaiņas pieprasa pastāvīgu jaunu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā. Ņemot vērā kritisko augstas kvalifikācijas STEM jomu speciālistu trūkumu Latvijā, valstij ir jāmotivē darba devējus ieguldīt savu darbinieku izglītības pilnveidošanā. RTU veiktās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka 30% respondentu būtu gatavi studēt augstākā līmenī vai tālākizglītības kursos, ja darba devējs viņus atbalstītu. Tas apliecina darba ņēmēju izpratni par nepieciešamību pilnveidot savas zināšanas atbilstoši darba tirgus un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, taču viņiem ir nepieciešams pamudinājums."

Ir izdevies gūt FM atbalstu palielināt IIN atvieglojumu par darba devēja izmaksātu stipendiju audzēknim, kas pie darba devēja iesaistīts darba vidē balstītās mācībās profesionālās izglītības programmas ietvaros (šobrīd noteikts ierobežojums stipendijas apmēram līdz 280 EUR mēnesī). Savukārt priekšlikumam palielināt stipendijas augstskolu studentiem līdz pusotras minimālās algas apmēram mēnesī nepiekrīt par nodokļiem atbildīgo ministriju ierēdņi.

LDDK, kas aktīvi piedalās Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā, ir vairākkārt uzsvērusi, ka īpaša uzmanība Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādē būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Darbaspēka izmaksas ir būtiska uzņēmumu izdevumu pozīcija, kura pēdējo gadu laikā palielinās, un šo izaugsmi ietekmē arī Latvijas konverģence ar pārējo Eiropas Savienību. Jau vairāku gadu garumā algu fonds ir audzis straujāk nekā ražīgums, kas ievērojami apgrūtina Latvijas starptautisko konkurētspēju. Lai Latvijas uzņēmumi varētu veiksmīgi darboties starptautiskajos eksporta tirgos, darba nodokļiem un ar nodarbinātību saistītajām izmaksām ir jābūt konkurētspējīgām - jo īpaši salīdzinājumā starp Baltijas valstīm.