CFLA apturējusi finansējumu Valmieras industriālo teritoriju attīstības projektam

© F64

Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktā kriminālprocesa dēļ Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apturējusi finansējuma izmaksas Valmieras novada pašvaldības industriālo teritoriju attīstības projektam, aģentūru LETA informēja pašvaldība.

Lai nezaudētu jau veiktos ieguldījumus un projektu pabeigtu, piektdien Valmieras novada dome ārkārtas sēdē nolēma turpināt projekta īstenošanu, paredzot 3,1 miljona eiro finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem un cerot piesaistīt aizņēmumu no Valsts kases.

Argumentējot savu lēmumu mēģināt rast finansējumu projektam no citiem avotiem, pašvaldība uzsver, ka viena no tās autonomajām funkcijām ir sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu. Tāpat pašvaldībai atbilstoši Civillikumam ir pienākums izpildīt atbilstoši tiesīgi noslēgtajam līgumam uzņemtās saistības.

Vietvaras skatījumā, ar domes lēmumu Valmieras novada pašvaldība apliecinot, ka spēj turpināt un pabeigt iesākto projektu pilnā apmērā, kā to paredz starp pašvaldību un CFLA noslēgtā vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu, kā arī īstenot saistības atbilstoši jaunbūvējamās ražošanas ēkas un tai funkcionāli nepieciešamās zemes vienības nomas tiesību un zemes vienības daļas apbūves tiesību izsoles rezultātā noslēgtajam līgumam.

Valmieras novada pašvaldība izplatītajā paziņojumā uzsver, ka tai ir "atbildīga attieksme par Eiropas Savienības struktūrfondu piesaisti un īstenošanu, ievērojot noteiktos to saņemšanas un ieviešanas noteikumus, un atbildīgo valsts iestāžu - CFLA, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas un citu iestāžu norādījumus visos projektu ieviešanas etapos".

Kā vēstīts, 12.septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

9.jūnijā EPPO sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.

Projekts saistīts ar infrastruktūras izveidi ēkai Valmierā. Tādā veidā personas nodarījušas Eiropas Savienībai zaudējumus lielā apmērā.

Patlaban sešām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiālā informācija, pārkāpumi konstatēti "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā" 2.kārtā, kas īstenota no 2020.gada decembra līdz 2022.gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,75 miljoni eiro.

Aģentūrai LETA Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") apstiprināja, ka KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā viņam piemērots personas ar tiesībām uz aizstāvību statuss, taču nav noteikti ierobežojumi pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Baiks gan neprecizēja, vai viņam piemērots aizdomās turētā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Baiks atstatīja sevi no partiju apvienības "Jaunā vienotība" valdes locekļa amata.

Viņš uzsvēra, ka sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām izmeklēšanas procesā, taču plašāku informāciju par lietu neesot tiesīgs sniegt.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais