Laviņš: Tiesu nolēmumu neizpilde var novest pie starptautiski agresīviem režīmiem

Tiesu nolēmumu neizpilde var apdraudēt arī demokrātisko iekārtu un novest pie autoritāriem, totalitāriem un secīgi arī starptautiski agresīviem režīmiem, ceturtdien Rīgā starptautiskajā konferencē "Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu izpildē" norādīja Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Visu Eiropas Padomes dalībvalstu institucionālā sistēma balstās uz varas dalīšanas principu, tāpēc tiesiskas valsts princips un neatkarīga tiesu vara raksturo un veido Eiropas identitāti. Tieši tāpēc arī nolēmumu efektīva izpilde kā tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemams elements ietilpst Eiropas identitātes saturā. Tā ir mūsu kopīga atbildība nodrošināt tiesu nolēmumu izpildi, jo bez tās arī tiesības uz taisnīgu tiesu kļūst tikai šķietamas un zaudē savu jēgu, sacīja Laviņš.

Jāņem vērā, ka tiesu nolēmumu neizpilde var apdraudēt arī demokrātisko iekārtu un var novest pie autoritāriem, totalitāriem un secīgi arī starptautiski agresīviem režīmiem, viņš atzīmēja. Piemēri, kad tiesiskuma apdraudējuma dēļ tiek veikta demokrātijas dekonstrukcija, neesot tālu jāmeklē. Krievijā tā sākās ar nacionālo tiesu neatkarības marginalizēšanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu neizpildi. Tāpēc vietā ir atgādināt tēzi, ka nedemokrātiskas, taču it kā tiesiskas valstis ir utopija un tā dēvētās "labās diktatūras" neeksistē, uzsvēra ST priekšsēdētājs.

Garantējot tiesības uz taisnīgu tiesu, nolēmumu izpilde ne vienmēr ir iespējama pēc standartizētas un precīzas instrukcijas. Tas ir liels izaicinājums - panākt saskaņotu darbību nolēmumu izpildē, kurai tiek nodotas aizvien vairāk nozīmīgu lietu, savukārt iespējamie risinājumi ir politiski un juridiski sarežģīti un prasa izvērstu sistēmisku pieeju,

sacīja Laviņš.

Tāpēc arī tiesu nolēmumu izpildē, balstoties uz savstarpējo cieņu un lojalitāti, ir nepieciešams dialogs starp iesaistītajām pusēm - Eiropas Cilvēktiesību tiesu, Ministru komiteju, kā arī nacionālo tiesisko sistēmu pārstāvošo institūciju, norādīja ST priekšsēdētājs.

Nacionālai tiesai, meklējot izskatāmajā lietā piemērotāko risinājumu, svarīgi ir saskatīt plašo kontekstu, proti, vai likumdevējs ir dinamiski attīstījis tiesisko regulējumu atbilstoši citstarp tām atziņām, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izteikusi lietās pret citām valstīm, un kā šīs atziņas būtu piemērojamas ikvienas valsts tiesību sistēmā. Tādējādi, pēc Laviņa paustā, nacionālais tiesnesis atrodas pa vidu starp aktīvismu sekot līdzi jaunākajām konvencijas normu konkretizācijas tendencēm un risku ietiekties likumdevēja vai izpildvaras kompetences jomā.

Jau ziņots, ka ceturtdien ST un Augstākā tiesa organizē starptautisku konferenci "Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē" ar mērķi stiprināt Eiropas tiesu savstarpējo dialogu un kopīgās vērtības Eiropas tiesiskajā telpā.

Konference notiek Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā ietvaros, un tās galvenā tēma ir tiesiskuma stiprināšana, kas vienlaikus ir viens no mērķiem, ko Latvija ir izvirzījusi savā prezidentūrā.