Mobilo datu patēriņa ziņā Latvija otrajā vietā Ziemeļvalstu reģionā

© pixabay.com

Mobilo datu patēriņš pērn, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, audzis visās valstīs, tomēr Latvija jau trešo gadu pēc kārtas uzrāda otro lielāko mobilo datu patēriņu, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kopīgi ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem veidotais elektronisko sakaru nozares datu salīdzinājums par 2022.gadu.

Internetu mobilajās ierīcēs vairāk lieto tikai Somijā. Pērn viens Latvijas iedzīvotājs mēnesī patērējis ap 49 gigabaitus (GB), Somijā - 63 GB. Savukārt viszemākais patēriņš bijis Norvēģijā - 10,4 GB. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka Norvēģijā lielākā daļa mājsaimniecību izmanto fiksētā tīkla interneta pakalpojuma pieslēgumus.

Vienlaikus pēc straujā minūšu skaita pieauguma mobilajā tīklā pandēmijas gados 2020.-2021.gadā, zvanu apjoms ir samazinājies visās salīdzinātajās valstīs. Latvijā 2022.gadā viens iedzīvotājs mobilajā tīklā vidēji mēnesī norunāja aptuveni 4,5 stundas, kas ir trešais augstākais radītājs starp astoņām valstīm, vairāk ir Zviedrijā, kur mēnesī norunātas piecas stundas un 10 minūtes, un Lietuvā, kur mēnesī pērn viens iedzīvotājs norunājis četras stundas un 40 minūtes.

Līdz ar mobilā tīkla pakalpojumu izmantošanas pieaugumu pēdējos gados nav novērots pārāk straujš fiksētā tīkla pakalpojumu izmantošanas pieaugums. Dānijā, Islandē un Norvēģijā gandrīz katrā mājsaimniecībā ir interneta pieslēgums fiksētā tīklā, turpretī Latvijā un Lietuvā fiksēto internetu izmanto nedaudz vairāk kā puse mājsaimniecību.

Jāpiemin, ka atsevišķos rādītājos, kas aprēķināti pret iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitu, ir vērojams samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kas saistīts ar iedzīvotāju un mājsaimniecību skaita pieaugumu valstī sakarā ar Ukrainas iedzīvotāju migrāciju.

SPRK piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu regulatoru sadarbības grupā jau no 2013.gada, un grupas ietvaros ik gadu apkopo, salīdzina un publicē nozīmīgākos elektronisko sakaru nozares rādītājus. Apkopojuma pamatā ir statistika no Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas.

Latvijā

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem, laikus neizvesti mēsli, apkārtējās vides piesārņojums un citas nepilnības ikdienas darbā – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju, kas jau ilgstoši saimnieko valstij piederošajā jāšanas sporta centrā “Kleisti”, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais