Šī gada astoņos mēnešos labdarības organizācija "Ziedot.lv" no Latvijas iedzīvotājiem saņēmusi lūgumus 2 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu apmaksāt ārstu nozīmētus medikamentus onkoloģijā, šodien ekspertu diskusijā par onkoloģisko slimību diagnostiku un kompensējamiem medikamentiem sacīja organizācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Dimanta.
Viņa norādīja, ka vidējais cilvēku vecums, kas vērsušies pēc palīdzības organizācijā, jo nespēj apmaksāt medikamentus, ir 47 gadi. Tas nozīmē, ka onkoloģijas pacients, kuru valsts nefinansē, ir darbspējīgā vecumā, nereti ar mazgadīgiem bērniem, un kuram ilgstošas slimības samazinās ienākumi un tiek noteikta invaliditāte.
Pēc viņas paustā, vienā nedēļā pēc palīdzības vēršas divi onkoloģijas pacienti, bet kopumā līdz šim tādu ir bijis 56. 20% gadījumos tās ir krūts vēža pacientes, kurām jāapmaksā medikamenti pirms viņas varētu saņemt apmaksātu ārstēšanu.
"Tiek nozīmētas zāles, kas trīs nedēļās maksās 14 000 eiro, kuras jālieto, lai nokļūtu tālāk valsts apmaksātā ārstēšanā ar ļoti dārgām zālēm. Tajā brīdī, kad cilvēks saņem ziņu par to, ka viņam būs individuāla kompensācija 14 000 eiro apmērā, un viņš redz, ka vienam kursam nepieciešami tikai 3000 eiro, viņš nopriecājas. Bet tas tā nav, jo 14 000 eiro ir sadalīti uz gadu, neskatoties uz to, ka terapija būs vajadzīga sešas līdz astoņas nedēļas. Jūs nevarat dabūt visa gada naudu," situāciju skaidroja Dimanta.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ilona Lošaka norādīja, ka nepilnības zāļu kompensācijas sistēmā ir piefiksētas, taču tāpat ir nepieciešams veikt izpēti. Piemēram, šobrīd regulējums, kas attiecas uz individuālo kompensāciju, ir veidots, lai salāgotu valsts iespējas ar iedzīvotāju skaitu. Taču ierobežota finansējuma iespēju dēļ katrs cilvēks nevar sagaidīt, ka viņam tiks kompensēts viss.
"Es teiktu, ka nedaudz elastīgāka pieeja un, protams, rūpīgāka uz datiem balstīta pieeja šī zāļu saraksta veidošanā un citādāka zāļu iekļaušana tajā, neatstājot to tikai farmācijas nozares kompetencē, palīdzētu risināt problēmas šajā nozarē," viņa uzskata.
Vienlaikus viņa norādīja, ka vērojams zems cilvēku uzticības līmenis veselības aprūpei kopumā. Cilvēks ir nobijies, viņš nonāk veselības aprūpes sistēmā, kas viņam ir sveša, pretī ir ārsti, kas ir noslogoti, garas rindas, nepietiekams finansējums, kas padara visu ārstniecības procesu garu un smagnēju. Rezultātā cilvēki nemaz netic, ka viņiem palīdzēs, sacīja Lošaka.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sertificēta onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Alinta Hegmane atzīmēja, ka ārsti zina, kā ārstēt, zina, kas ir nepieciešams, bet vienlaikus viņi apzinās, kāda ir esošā kompensācijas sistēma un cik tas maksās.
Pēc viņas paustā, situācija ir neapskaužama, tie cilvēki, kuriem tiek nodrošināta adekvāta terapija, ir veiksminieki. Tomēr tas esot mazākais procents no kopējā diagnožu skaits.
Proti, pārsvarā tās esot diagnozes, kur ir vai nu maz terapijas vai arī ir tādas terapijas iespējas kā ķīmijterapija, kas tiek nodrošināta centrālajā iepirkumā. Savukārt, aizsākot diskusiju par citam zālēm, kas varētu palīdzēt, bet nemaz netiks kompensētas, tiek zaudēts gan pašam pacientam atvēlētais laiks, gan arī kādam citam paredzētais.
Runājot par Valsts kontroles revīzijā konstatētajām nepilnībām "Zaļajā koridorā", kur teikts, ka vidējais laiks no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz diagnozes noteikšanai ir trīs reizes ilgāks nekā vajadzētu, Hegmane norādīja, ka ne vienmēr trīs mēneši būs izšķirīgi dzīvībai. Tomēr var būt gadījumi, kad šo trīs mēnešu laikā var mainīties vēža stadija no nemetastātiskā vēža uz metastātisko, kur atšķiras terapija un kardināli atšķiras prognoze. Nemetastātisku vēzi, iespējams, var ārstēt, bet metastātisku praktiski nevar izārstēt.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Antra Valdmane atgādināja, ka ministrija jau pirms gada bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kas paredz, ka Latvijā nebūtu dārgāki medikamenti kā kaimiņvalstīs. Tāpat tas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm no 12% uz 5%. Tomēr par ziņojuma apstiprināšanu ministrija nav atbildīga, tas ir jālemj citiem.
Arī Lošaka vērsa uzmanību, ka valdība joprojām nav apstiprinājusi minēto ziņojumu, ka arī nav sniegusi paskaidrojumus, kāpēc tas netiek darīts. Taču viņa cer, ka tas varētu būt pirmais solis, ko spert, lai uzlabotu situāciju.
Tikmēr Hegmane norādīja, ka vēl ir cits risinājums, kas neprasītu resursus. Proti, varētu izrevidēt kompensējamo zāļu saraksta izrakstīšanas nosacījumus, jo šobrīd tur ir daudz nepilnību, ierobežojumu, kas nepalielina to pacientu skaitu, kas varētu saņemt atbilstošu terapiju. Tāpat būtiski būtu nākotnē paredzēt papildu māsas ģimenes ārstu praksēs, kuru galvenais pienākumus būtu apzināt pacientus, atgādinot, ka tiem par pierakstu uz nepieciešamajiem profilaktiskajiem izmeklējumiem.
Hegmanes ierosinājumam piekrita arī Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa, piebilstot, ka būtu labi, ja ārstniecības iestādēs būtu atbilstošs koordinatoru un māsu skaits, kas palīdzētu pacientam iziet cauri ārstniecības procesam.
Tāpat, viņas vērtējumā, būtu lietderīgi, ja VM reizi gadā plānotu vismaz vienu klīnisko auditu ar speciālistu piesaistīšanu onkoloģijas jomā. Tas būtu veids, kā regulāri izķert nepilnības šajā jomā.