Aitu audzētāju asociācija: Dēļ vilkiem no nozares aiziet pieredzējuši aitkopji

LAAA uzvēra, ka līdz ar ganāmpulka iznīcināšanu zudībā iet vismaz divas darbavietas, kā arī iekrātās zināšanas, pieredze un speciālā infrastruktūra.

"Uzbrukumi vienmēr ļoti smagi ietekmē aitkopjus, zaudējumi nav tikai finansiāli, bet arī ļoti emocionāli smagi, jo papildus visām lauksaimnieku neražām, salam pavasarī, sausumam vasarā, ir plēsēju uzbrukumi - pret kuriem nevar ne pilnībā aizsargāties, ne paredzēt, ne novērst cēloni, ne saņemt kompensāciju no valsts," teica asociācijā.

Nozares pārstāvji uzsvēra, ka pa pļavām, mežiem, upēm meklēt izdzenātās, ievainotās aitas ir emocionāli smagi, turklāt nepieciešams ātri reaģēt uz nošķirt cerīgos un bezcerīgos uzbrukuma upurus.

Tāpat LAAA piebilda, ka arī veterinārās izmaksas ir kāpušas. Turklāt salabot aplokus, organizēt apsardzi turpmākajās naktīs, rūpēties par pārējo aitu drošību, prasa ļoti lielus finansiālos un cilvēku resursus.

LAAA skaidroja, ka pēc uzbrukumiem aitkopji biežāk pievēršas augkopībai nevis lopkopībai - lauksaimniecības zeme parasti tiek apstrādāta, zālāji tiek uzarti un, kur iespējams, tiek audzēti graudi. Tādējādi tiek zaudēti ne tikai ganāmpulki, bet arī vērtīgie zālāji un bioloģiski vērtīgās pļavas.

Asociācijā piebilda, ka vilku uzbrukumi notiek visos reģionos, kur ir izplatīta aitkopība, bet šogad ļoti daudz tiek uzbrukts arī kazu ganāmpulkiem. Visticamāk uzbrukumi turpināsies visu rudeni.

Vienlaikus, lai gan LAAA cenšoties motivēt biedrus ziņot par uzbrukumiem aplikācijā "Mednis", ne visi aitkopji to dara un pēc plēsumiem aitas pārtrauc audzēt. Tostarp no nozares aiziet pieredzējuši aitkopji un šķirnes saimniecības ar izkoptiem, augstas kvalitātes vaislas sīklopiem.

Tāpat asociācijas pārstāvji minēja, ka arvien mazāk aitkopju izvēlas apdrošināt ganāmpulkus, jo apdrošināšana nav kompensācija, turklāt saplēsti bieži tiek jēri, ko apdrošināt nevar. LAAA skaidroja, ka apdrošinātāji parasti grib, lai apdrošina dzīvniekus, kas vecāki par gadu, savukārt pamata produkcija, kas ir jēri, netiek apdrošināti. Savukārt vidējā prēmija ir 8-10% no dzīvnieka vērtības.

"Bieži plēsumi atkārtojas, jo vilki, ja uzietās, tad neliek mieru. Tad konkrētais aitkopis saņem ļoti neizdevīgus piedāvājumus," teica asociācijā.

LAAA norādīja, ka, ņemot vērā pārējos izdevumus, tostarp veterinārās izmaksas, kautuvju izbrāķētos liemeņus, aploku remontus, mednieku nolīgšanu un citas izmaksas, arī ar valsts atbalstu apdrošināt visu ganāmpulku, kā vēlas vairums apdrošinātāju, aitkopis nevar atļauties un labāk izvēlas naudu ieguldīt ganāmpulka aizsardzībā.

Asociācijā stāstīja, ka aitkopji ganāmpulka aizsardzībai pieiet ļoti radoši - izmanto sargsuņus, žogus, novērošanas kameras, gāzes lielgabalus, kā arī paši nakšņo līdzās ganāmpulkam. Vienlaikus vilki vēro, mācās un tāpat pamanās iekļūt aplokos, teica asociācijā.

LIAA ieskatā, pietrūkst atpakaļsaites no Valsts Meža dienesta (VMD). Lai gan inspektori apseko plēsumus un ievāc informāciju, nozarei nepieciešami profesionāli ieteikumi, kuri ir tieši efektīvākie, ekonomiski izdevīgākie atbaidīšanas līdzekļi.

Asociācijā atgādināja, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur aitkopji nesaņem nekādas kompensācijas par plēsumiem, tāpēc par aizsardzību aitkopjiem "jācīnās" projektos kopā ar citiem lauksaimniekiem, kuri vēlas investēt savā saimniecībā.

Vienlaikus LAAA stāstīja, ka nozares stabilizēšanai nepieciešams kompensēt noplēstos, pazudušos un saplēstos dzīvniekus, piešķirt atbalstu prevencijas līdzekļu iegādei, un veicināt VMD un mednieku iesaisti problēmas risināšanā.

"Viņi ir tie, kuri saprot norises dabā, un spēj paredzēt, kad vilkiem pietrūkst barības pēc bargas ziemas, kad stirnas neizdzīvo vai kad mēris nopļauj mežacūkas, un ir liels risks, ka pie liela vilku blīvuma neviena prevencija aitkopjus nepaglābs," norādīja asociācijā.

LAAA mērķis ir radīt labvēlīgu vidi aitu audzēšanai, un attīstīt aitkopību kā peļņu nesošu ilgtermiņa nozari, kas ļauj saimniekot videi draudzīgi un uzlabot dzīves kvalitāti. Kopš 2001.gada 12.jūlija asociācija ir atzīta par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un ir tiesīga veikt selekcijas darbu aitkopībā.