"Centrs Marta" sadarbībā ar mākslinieci Anitu Rupeiku līdz 24.septembrim īstenos kampaņu "#EsGaidu", aicinot vērst gan sabiedrības, gan lēmējvaras uzmanību Stambulas konvencijas ratificēšanas nepieciešamībai, aģentūrai LETA pavēstīja kampaņas rīkotāji.
Kopumā 10 Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās būs izvietoti plakāti, pie kuriem pausts mudinājums uzņemt fotogrāfijas un publicēt tās sociālajos medijos ar tēmturi "#EsGaidu", paužot atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai un vardarbības izskaušanai.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka katra trešā (30,1%) Latvijas sieviete attiecībās ir piedzīvojusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai arī vairāku vardarbības formu kombināciju. Skatot kopainu, vardarbības līmenis ir satraucošs. Dati liecina, ka katra ceturtā (25,1%) sieviete un katrs piektais (19,5%) vīrietis 18 līdz 74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību. Šī statistika iet roku rokā ar augsto tolerances līmeni pret vardarbību kopumā.
Rupeika atzīst, ka diemžēl ļoti daudziem cilvēkiem nav kur iet, ir bail runāt, kā arī viņi izjūt kaunu par to, ka ir nokļuvuši upura lomā. Viņa saprot, ka šo situāciju nevar atrisināt ātri, tomēr "Stambulas konvencijas ratificēšana ļaus strādāt pie tā, lai manai meitai un citiem bērniem būtu drošāka nākotne".
Plakāti tiks izvietoti tādās pieturās kā Augusta Deglava ielā "Daugavas stadions" (uz centru), Brīvības bulvārī "Esplanāde", Brīvības ielā "Matīsa iela" (no centra), Bruņinieku ielā "Brīvības iela" (uz centru), Gogoļa ielā "Gogoļa iela" (uz centru), Krišjāņa Barona ielā "Pērnavas iela" (uz centru), Kalpaka bulvārī "Elizabetes iela" (uz centru), Merķeļa ielā "Brīvības bulvāris" (no centra), Pērnavas ielā "Vārnu iela" (no centra), Raiņa bulvārī "Centrālā stacija" (uz centru).
Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.
Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.
Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.
Latvijas parlaments pagaidām atsakās ratificēt Stambulas konvenciju, ko ir ratificējušas 37 Eiropas valstis, aizbildinoties ar dažādiem sazvērestības teoriju manierē popularizētiem mītiem, uzsver kampaņas autori. Līdztekus Bulgārijai, Čehijai, Ungārijai, Lietuvai un Slovākijai Latvija ir viena no sešām ES dalībvalstīm, kur šī konvencijai aizvien nav ratificēta.
Jau ziņots, ka kopdzīves regulējumu un Stambulas konvencijas ratifikāciju Saeima varētu atbalstīt līdz šī gada beigām. Tieslietu ministrijā ir izstrādāts gan kopdzīves regulējums, gan likums, kas paredz ratificēt Stambulas konvenciju, aģentūrai LETA lēsa tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).