Dzērājšoferi masveidā lūdz apžēlošanu prezidentam, lai no biogrāfijas dzēstu šo traipu

© Pexels

Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot ieslodzītos - soda neizciesto daļu aizstāt ar vieglāku soda veidu, pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pamatsoda izciešanas vai pat noņemt sodāmību -, un šo iespēju rakstīt vēstuli prezidentam katru gadu izmanto vairāk nekā simts ieslodzīto. Parādījusies jauna tendence. Tā sauktie, dzērājšoferi masveidā lūdz apžēlošanu, lai no biogrāfijas dzēstu šo traipu, - vēsta raidījums “360TV ZIŅneši”.

Valsts prezidents šonedēļ izskatīja deviņu ieslodzīto lūgumus par apžēlošanu. Taču Edgars Rinkēvičs lēma - neviens no viņiem to nav pelnījis. Puse no šiem lūdzējiem bija dzimumnoziedznieki - pedofili, izvarotāji. Tātad sevišķi smagu noziegumu pastrādātāji. Vidēji gadā uz Rīgas pili atceļo 150 apžēlošanas lūgumu. Līdz izskatīšanai uz prezidenta galda rindā jāgaida no četriem līdz pieciem mēnešiem. Pēc noraidījuma atkārtoti apžēlošanu var lūgt tikai pēc gada. Kopš valsts neatkarības atgūšanas valsts prezidenti izskatījuši kopumā vairāk nekā astoņus tūkstošus apžēlošanas lūgumu, no kuriem apmierināti 668. Pašreizējais prezidents Edgars Rinkēvičs, kopš stājies amatā, ir izskatījis 19 lietas un apžēlojis 1 notiesāto.

“360TV” ziņnese Dana Albrehta Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāju Irinu Pūrīti, kura atklāj šī darba aizkulises. Prezidenta šīs ekskluzīvās tiesības - apžēlot, notiesātajam ir kā vinnests loterijā. Un ir pat bijuši gadījumi, kad šis laimests tiek tā vienkārši palaists vējā. Tādu gadījumu nav daudz - viens, divi gadā, kad kāds no iepriekšējiem prezidentiem notiesāto ir apžēlojis, bet viņš atkal nonācis aiz restēm. “Iepriekšējā reizē sēdēja cietumā par patvaļīgu meža ciršanu, bet tad atkal nonāca ieslodzījumā - šoreiz par braukšanu dzērumā vai satiksmes negadījuma izraisīšanu. Izskatās, ka cietumā ir apžēlošanas lūguma rakstītājs. Atnāk no viena cietuma, ar vienu rokrakstu. Viss vārds vārdā tas pats, tikai paraksti atšķirīgi,” saka Pūrīte.

Apžēlošanas lūgumus visbiežāk raksta paši notiesātie, bet par viņiem var iestāties arī tuvinieki - vecāki, laulātie, arī bērni. Pūrīte atzīst, ka emocionāli smagi esot gadījumi, ja mazs bērns lūdz mammu izpestīt no cietuma: “Šķiet, ārprāts, te vajadzētu atbalstīt, vajag virzīt uz pozitīvu lēmumu par apžēlošanu, bet, saņemot materiālus par tēva vai mātes kriminālo vēsturi un pastrādātajiem noziegumiem, diemžēl bērnam nebūs pozitīva lēmuma. Visdrīzāk nebūs, jo gala lēmumu tāpat pieņem prezidents.”

Lūdzot prezidentu apžēloties, brīvībā grib nokļūt arī, tā dēvētie, mūžinieki. Viņi apžēlošanu var lūgt pēc 20 nosēdētiem gadiem cietumā. Neviens mūžinieks gan nav ticis apžēlots, jo risks sabiedrības drošībai būtu pārāk liels. “Starp tiem ir arī, kuriem prezidents Ulmanis aizstāja nāves sodu ar mūža ieslodzījumu. Arī tādi raksta apžēlošanas lūgumus,” saka Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja.

Irina Pūrīte raidījumam “360TV ZIŅneši” atklāj kādu šā brīža tendenci - kopš pērnā gada nogales, kad par braukšanu reibumā virs pusotras promiles paredzēts kriminālsods, dzērājšoferi gāž Rīgas pili riņķī ar saviem apžēlošanas lūgumiem: “Te tu redzi tās salauztās dzīves, likteņus, kad viena neapdomīga rīcība novedusi pie sekām, kas būs ilgstošas un neatgriezeniskas. Tie cilvēki neprasa, lai viņiem noņem sabiedrisko darbu kā pamatsodu, viņi prasa iespēju atgūt auto vadīšanas tiesības. Bez tām nevar atrast darbu, izvadāt bērnus uz skolu, nevar aizvest slimos vecākus pie ārsta vai uz rehabilitāciju. Tad gan man gribas šiem dzērājšoferiem pajautāt, kur tu biji, mīļais cilvēk, kad pieņēmi lēmumu braukt dzērumā, vai padomāji par vecākiem, padomāji, kā organizēsi dzīvi 5 gadu garumā, jo sods ir katastrofāls - tiesības nost piecu gadu garumā.”

Apžēlotie nav nepateicīgi un uz Valsts prezidenta kanceleju sūta pateicības vārdus. Bet noraidījuma gadījumā zvana radinieki un izlamājas. Ja notiesāto prezidents apžēlo, viņš no cietuma jāatbrīvo tūdaļ uz karstām pēdām. Viņš var iet mājās. Lai cik tomēr tas nebūtu komiski, bijuši gadījumi, kad sieva iestājas par vīru un lūdz viņu apžēlot, taču pats notiesātais tam nemaz nepiekrīt.

Latvijā

Latvijā šogad maijā reģistrētas 260 580 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gada maijā, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika.

Svarīgākais