Krauze sola piekopt uz ražotajiem un uzņēmējiem orientētu attieksmi

© F64

Strādājot zemkopības ministra amatā, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs un politiķis Armands Krauze piekops uz ražotajiem un uzņēmējiem orientētu attieksmi, aģentūrai LETA sacīja Krauze.

Viņš norādīja, ka, lai palīdzētu Latvijas ražotājiem un uzņēmējiem, viņš strādās pie birokrātijas mazināšanas, funkciju pārskatīšanas, kā arī eksportspējas un produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanas veicināšanas.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Zemkopības ministrija ir vietējo ražotāju ministrija un tā pārstāv Latvijas ekonomikai ļoti nozīmīgas nozares gan iekšējā tirgū, gan eksportā, tāpēc tā nevar vienu brīdi strādāt vienā virzienā, otru - citā virzienā.

Tostarp Krauze minēja, ka turpinās ministrijas iesākto darbu pie vietējas, drošas un veselīgas pārtikas lomas stiprināšanas vietējā tirgū, jo īpaši skolās un bērnudārzos.

Runājot par izglītību, Krauze stāstīja, ka nepieciešams lauksaimniecībā stiprināt vidējo profesionālo, augstāko un mūžizglītību. Tostarp vidējā profesionālā izglītība un mūžizglītība viņa ieskatā ir būtiskas nozarei nepieciešamā darbaspēka nodrošināšanai.

Tāpat Krauze stāstīja, ka, pildot amata pienākumus, viņam būs būtiski sadarboties ar lauksaimnieku organizācijām. Viņš pauda cerību, ka organizāciju interešu aizstāvība būs plaša, caurspīdīga un atbilstoša normatīvajiem aktiem.

Savukārt, komentējot jaunās valdības apņemšanos kotēt valsts kapitālsabiedrības biržā, viņš teica, ka ZZS nav pret šo principu, bet biržā nedrīkst kotēt AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo". Abi uzņēmumi nav privatizējami, bet birža tomēr nozīmē daļēju pārdošanu, atzīmēja Krauze.

Viņš skaidroja, ka ZZS ieskatā biržā būtu jākotē jaunie uzņēmumi, piemēram, SIA "Latvijas vēja parki". Tāpat ir daudz citi uzņēmumi, kurus var kotēt biržā un kuri veiksmīgi turpinās strādāt, tostarp AS "Air Baltic Corporation" un SIA "Tet".

Vienlaikus Krauze atzīmēja, ka no Zaļā kursa nevar atteikties - "uz to virzās Eiropas valstis un to vēlās sabiedrība". Tāpat Zaļais kurss nepieciešams attiecībā uz klimata pārmaiņām, par ko liecina šī gada krusa un pavasara sausums. "Uz Zaļo kursu mēs virzāmies, bet tam ir jābūt ekonomiski un zinātniski pamatoti un jāatbilst mūsu nacionālajām interesēm," uzsvēra Krauze.

Savukārt komentējot 2024.gada budžeta sarunas, Krauze norādīja, ka viņam vispirms jāiepazīstas ar to, cik daudz Zemkopības ministrija izdarījusi līdz šim.

Krauze pauda pārliecību, ka ļoti labi pārzina lauksaimniecību, bet atzina, ka nepieciešams sīkāk iepazīties ar zivsaimniecību un mežsaimniecību. Vienlaikus viņš norādīja, ka iepriekšējā darba pieredze lauksaimniecības organizācijās un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā devusi viņam zināšanas, kā pārstāvēt Latvijas intereses Briselē.

Stāstot par to, kā veidos savu ministra biroju, Krauze informēja, ka piesaistīs cilvēkus, kas darbojas nozarē un lauksaimniecības organizācijās.

Kā ziņots, Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) vadītā topošā koalīcija šorīt parakstījusi sadarbības līgumu un gaidāmās jaunās valdības deklarāciju.

Dokumentus parakstīja "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" pārstāvji.

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci ZZS, bet trīs - "Progresīvajiem", paziņojusi Ministru prezidenta amata kandidāte Siliņa.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais