Gāzes piegādātāju izvēlējušās tikai nepilni 4% mājsaimniecību

© pixabay.com

Lai arī dabasgāzes tirgus tika atvērts jau š.g. 1.maijā, un ikviena Latvijas mājsaimniecība var izvēlēties savam patēriņam piemērotāko dabasgāzes tirgotāju un piedāvājumu, līdz jūnija beigām šo iespēju bija izmantojuši vien nepilni 4% mājsaimniecību. Lai arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vairs neregulē dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām, vēršam uzmanību, ka katrai mājsaimniecībai, lai samazinātu izmaksas, ir svarīgi izvērtēt savu dabasgāzes patēriņu un iedziļināties dabasgāzes piegādātāju piedāvājumos. Tas ir jo īpaši būtiski, tuvojoties apkures sezonai, vēsta Sabiedrisko pakalpojumu regulatēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK apkopotajiem datiem š.g. 1.pusgadā (līdz jūnija beigām) 3,82% jeb 14 107 no visām mājsaimniecībām bija mainījušas dabasgāzes tirgotāju. Salīdzinājumam - pērn 1.pusgadā tie bija tikai 0,34% jeb 1 289 no visām mājsaimniecībām.

Tajā pašā laikā arī redzams, ka dabasgāzes mājsaimniecību pieslēgumu skaits ir nedaudz samazinājies. Ja uz 2022.gada jūnija sākumu kopējais mājsaimniecību pieslēgumu skaits bija 378 980, tad uz š.g. jūnija sākumu to skaits samazinājies līdz 369 418 (-2,52%).

“Dabasgāzes cenas TTF biržā joprojām saglabājas salīdzinoši zemā līmenī (36,395 EUR/MWh uz 2023.gada oktobri). Līdz ar to mājsaimniecībām kas dod priekšroku cenas fiksēšanai un izmaksu prognozējamībai, joprojām ir vērts slēgt vai pārslēgt līgumu par dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu. To var darīt līdz katra mēneša 15.datumam. Jo īpaši būtiski tas būtu iedzīvotājiem, kuru mājokļos dabasgāze tiek izmantota apkurei, ņemot vērā, ka patēriņš ir salīdzinoši augstāks. Līgumus der pārskatīt arī tiem lietotājiem, kas dabasgāzi saņēma no AS “Latvijas Gāze” par regulētu tarifu un līdz š.g.15.aprīlim neizdarīja izvēli par labu citam produktam vai tirgotājam. Attiecīgi šie lietotāji maksā universālā pakalpojuma (UP) cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu. Mājsaimniecībām, kas noslēgušas UP līgumu ar kādu citu tirgotāju, šādus līgumus iespējams lauzt jebkurā brīdī,” atgādina SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.

Latvijā ar dabasgāzes mazumtirdzniecību var nodarboties SPRK reģistrēti dabasgāzes tirgotāji - 2023.gada septembrī Latvijā reģistrēti 32 dabasgāzes tirgotāji. No tiem par aktīviem juridisko lietotāju segmentā uzskatāmi deviņi, savukārt mājsaimniecību segmentā iesaistījušies pieci tirgotāji, no kuriem plašāku darbību izvērsuši trīs - AS “Latvijas Gāze”, AS “Latvenergo” ar tirdzniecības zīmolu “Elektrum” un SIA “Elenger”.

Juridiskajām personām un mājsaimniecībām tiek piedāvāti divu veidu tirdzniecības produkti - mainīgas jeb biržas cenas produkts (mainās pa mēnešiem atbilstoši cenai biržā) un fiksētas cenas produkts (cena nemainīga noteiktam periodam).

Tirgotāji Latvijā dabasgāzi iegādājas pēc Nīderlandes TTF (Title Transfer Facility) biržas izcenojuma, šī birža ir lielākā Eiropā. Katram lietotājam ieteicams izpētīt tirgotāju piedāvājumus un pārdomāt, kurš no piedāvātajiem produktiem būs izdevīgākais saviem patēriņa paradumiem. Pirms slēgt jaunu līgumu, jāizvērtē esošā līguma izbeigšanas nosacījumi, tai skaitā, iespējamās soda sankcijas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

Latvijā

Latvijas patiesos nodomus “Rail Baltica” naudas apgūšanā jau sen kā atklājusi “Neatkarīgās” 2017. gada 2. novembra publikācija ““Rail Baltica” būs vismaz tramvajs no Rīgas uz lidostu”. Lietuva tajā paša laikā cerēja izmānīt Eiropas Savienības naudu, lai “Rail Baltica” vietā uzbūvētu Eiropas standarta sliežu ceļu no Viļņas uz Poliju. “Rail Baltic” oficiālo līniju noturēt kādu laiku vienatnē centās Igaunija, taču arī tā tagad dekorē Tallinu pēc Rīgas parauga.