Ja ēkā jānokļūst augstāk par otro stāvu un pieejams lifts, 19% Latvijas iedzīvotāju ērtuma dēļ to vienmēr arī izmanto, bet 30% tikai tad, ja ir smags nesamais, noskaidrots "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā.
"Latvijā lifti ir ierīkoti salīdzinoši daudzās ēkās un bieži vien lēmums par to izmantošanu tiek pieņemts automātiski, tāpēc, ka lifti novietoti uzreiz pie ieejas ēkā, tos izmanto apkārtējie, tuvumā nav redzamas kāpnes u.tml. Tomēr jāatceras, ka laikā, kad tik daudz runājam par mazkustīgu dzīvesveidu, ir svarīgi izmantot iespēju, lai iespējami vairāk ietu, kāptu ar kājām, un neliela piepūle, lai nokļūtu, piemēram, piecu stāvu ēkas augšējos stāvos, ir veselīga, kamēr braucienā ar liftu neveicam nekādu fizisko piepūli, turklāt tiek tērēti energoresursi. Protams, ja cilvēks nejūtas labi, ir smags nesamais, labāk dot priekšroku liftam, bet ikdienā būtu vēlams vairāk izmantot kāpnes, ja ne dodoties augšup, tad vismaz lejup. Pārsteidzoši, ka to, kuri izmanto lifta noguruma dēļ visvairāk - 22% ir vecumā no 18-29 gadiem, bet vismazāk - 5% vecumā no 60-74 gadiem, kamēr pārējās vecuma grupās vidēji 10%.
Savukārt, ja vērtējam datus reģionu griezumā, kuros iedzīvotāji visvairāk ērtuma dēļ vienmēr izmanto liftu, protams, sava loma ir tam, cik daudz šeit kopumā pieejamas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas ar liftu. Tomēr, ja vienlīdz daudz to, kuri vienmēr lieto liftu, ir gan Rīgā, gan Kurzemē un Latgalē - 21-22%, tas tomēr liecina par cilvēku paradumiem. "Mēness aptieka" atgādina, ka tieši dažādiem ikdienas paradumiem ir nozīmīga loma veselības saglabāšanā ikvienā dzīves posmā," secina "Mēness aptiekas" farmaceite Ērika Pētersone.
Smags nesamais par iemeslu tam, lai izmantotu liftu, ir 30% iedzīvotāju. Visvairāk to, kuri tādēļ izmantojuši liftu, ir vecumā no 30-39 gadiem - 39%, nedaudz mazāk - 31% vecumā no 40-49 gadiem, 29% no 60-74 gadiem, 27% no 18-29 gadiem, 23% no 50-59 gadiem. Visvairāk - 34% to, kuri smagā nesamā dēļ brauc ar liftu, dzīvo Rīgā un Pierīgā. Starp sievietēm ir vairāk - 33% to, kuras, ja ir smags nesamais, izmanto liftu. Starp vīriešiem smagā nesamā dēļ šādi rīkojas mazāk - 26%.
Ja nokļūšanai līdz 2.-5. stāvam pieejams lifts, to vienmēr izmanto 19%, jo tā ir ērtāk. Vīrieši biežāk - 23%, nekā sievietes - 16% vienmēr šādam kāpienam izmanto liftu. Salīdzinot dažāda vecuma grupas paradumus, aptaujā atklāts, ka iedzīvotāji vecumā no 50-59 gadiem visvairāk - 25% vienmēr izmanto liftu. Pārējās vecuma grupās šis skaitlis ir mazāks un pat no senioriem vecumā no 60-74 gadiem tikai 17% nokļūšanai augstākos stāvos vienmēr izmanto liftu.
7% no aptaujātajiem sacījuši, ka liftu izmanto tikai tad, ja nav citas iespējas, visvairāk - 11% šādu atbildi izvēlējušies Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie. 5% aptaujā atzinuši, ka liftu izmanto, ja ir īslaicīgas problēmas ar veselību, bet 4% izmanto liftu vai pacēlāju, jo viņiem ir kustību ierobežojumi.
Savukārt 10% minējuši, ka liftu izmanto tikai tad, ja ir noguruši - vienlīdz gan sievietes, gan vīrieši.
16% respondentu atbildējuši, ka liftu izmanto reti, un šādi atbildējuši 20% Zemgalē dzīvojošie, 19% Kurzemē, 17% Vidzemē, un pa 15% Rīgā, Pierīgā un Latgalē dzīvojošie.
No tiem 7%, kuri nekad nav izmantojuši liftu, visvairāk ir 40-49 gadu vecumā, kā arī Zemgalē, Latgalē un Vidzemē dzīvojošie. 2% snieguši citu atbildi.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauja "Mēness aptieka" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" 2023.gada vasarā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz deviņiem jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.