Vai ziemai gāzes pietiks?; cik piepildīta šobrīd ir Inčukalna gāzes krātuve?

© pixabay.com

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē septembra vidū ir iesūknēta dabasgāze 19,8 teravatstundu (TWh) apmērā, kas veido 80% no krātuves ietilpības, un ir lielākais krātuves uzpildījums attiecīgajā periodā pēdējo piecu gadu laikā, piektdien žurnālistiem sacīja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS"Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Viņš arī norādīja, ka kopumā apgādes situācija ziemai vērtējama kā droša. "Ziemā gāze visiem būs pieejama", sacīja Bariss.

Viņš minēja, ka pirmo reizi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek uzturētas rezerves 1,8 TWh apmērā. Vienlaikus ir pilnībā pārdota Inčukalna pazemes gāzes krātuves jauda tirgum 22,6 TWh apmērā.

Pēc Barisa teiktā, dabasgāze pamatā iesūknēta no Klaipēdas - pēdējos mēnešus divas trešdaļas dabasgāzes ir saņemta no Lietuvas.

Tāpat viņš atgādināja, ka kopš gada sākuma netiek izmantota Krievijas gāze.

"Jau pagājušajā gadā tikām labi galā bez Krievijas gāzes, un šogad var redzēt, ka dabasgāze Eiropas tirgū ir kļuvusi lētāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu," sacīja Bariss, piebilstot, ka biržas references cena pērn bija 150 eiro par megavatstundu (MWh), bet šogad cena ir zem 50 eiro par MWh.

Tāpat Bariss uzsvēra, lai arī parasti gāzes iesūknēšana norisinās līdz oktobra vidum, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir nodrošināta iespēja iesūknēt gāzi arī ziemas periodā.

Savukārt, runājot par iespējamu dabasgāzes termināļa izbūvi Latvijā, Bariss norādīja, ka brīdī, kad gāzes izmantošanai ir tendence samazināties, ir grūti pieņemt lēmumu par šāda termināļa izbūvi, taču kompānija priecātos, ja dabasgāzes infrastruktūrā parādītos vēl kāds spēlētājs.

Jau vēstīts, ka 2022.gada pirmajā pusgadā "Conexus" apgrozījums bija 27,677 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 5,397 miljoni eiro.

"Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais