Latvijas attīstības pamatā nevar būt nozares un to ministrijas, bet gan tās pilsoņi, viņu intereses un iespējas, atskatoties uz nepilnu gadu ilgo darbu ministra amatā, pauž aizejošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Politiķis pauž, ka valstij, pieņemot attīstības politiskos lēmumus, jābalstās uz valsts reģionos esošajiem resursiem un iedzīvotāju interesēm.
Ministrs norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbības mērķis ir padarīt publisko pārvaldi lētāku un efektīvāku. Viņa ieskatā, datu apmaiņas procesi ir jādigitalizē un jāautomatizē. Kur iespējams, ir jāatsakās no klasiskās valsts pārvaldes organizācijas, kur katra ministrija, katra iestāde dzīvo savā pasaulē, savā ēkā, savā slēgtā informācijas sistēmā.
Savukārt valsts pārvaldes platformai esot jākļūst pieejamākai un jāvirzās uz koplietošanas infrastruktūras izveidi. "Ir būtiski turpināt uzlabot valsts digitālās attīstības pārvaldību, tostarp reorganizējot Valsts reģionālās attīstības aģentūru par Valsts digitālo aģentūru un uzticot tai visas valsts pārvaldes digitālās transformācijas koordinācijas lomu, kur tai būs izšķiroša loma visas valsts pārvaldes darbības efektivizēšanā," pauž ministrs.
Viņaprāt, VARAM jāuzsāk institucionālā reforma vides un dabas aizsardzības jomās ar mērķi gan samazināt administratīvo slogu, vienlaikus lielākas pilnvaras nododot pašvaldībām, gan nodrošināt plašāku un nepastarpinātu sabiedrības iesaisti vides un dabas vērtību aizsardzībā.
Politiķiem un ierēdņiem lēmumu pieņemšanā esot jāiesaista reģionu iedzīvotājus un uzņēmējus, jo Latvijā ir izveidots gan tiesiskā, gan institucionālā ietvara pamats šādai rīcībai - darbojas pašvaldības un izveidoti plānošanas reģioni.
Sprindžuks sūkstās, ka viņa pieprasījums premjeram Krišjānim Kariņam (JV) izveidot Ministru kabineta komiteju reģionālās attīstības jautājumos starpnozaru rīcībpolitiku saskaņošanai reģionos "palicis premjera atvilktnē".
Ministrs uzskata, ka VARAM sadarbībā ar Latvijas sabiedrību, izmantojot Biotopu kartēšanas rezultātus, jārada plāns harmoniskai Dabas atjaunošanas regulas ieviešanai.
Ministrijai jāpabeidz pašvaldību plānošanas sistēmas pārveide, pakārtojot telpisko plānošanu attīstības plānošanai un padarot to elastīgāku, vienlaikus stiprinot pašvaldību atbildību par plānošanas dokumentu un saistošo noteikumu izpildi, savus nepabeigtos darbus uzskaita politiķis.
Tāpat esot jāuzsāk darbs pie valsts attīstības plānošanas dokumentu ietvara izveidošanai, par pamatu ņemot plānošanas reģionu iedalījumu - Kurzeme, Zemgale, Rīga, Vidzeme, Latgale.
Viņa ieskatā, nepieciešams ieviest Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam noteiktos pasākumus un jāpilnveido atkritumu apsaimniekošanas, dabas resursu nodokļa normatīvos aktus. Kā arī jāmaina zemes dzīļu un derīgo izrakteņu pārvaldības politiku.
