Valdības deklarācija neliecina par tā veidotāju izpratni par ekonomisko situāciju valstī un nepiedāvā datos balstītas prognozes par to, ka kaut kas turpmākajos trīs gados valstī varētu uzlaboties, trešdien pēc Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) tikšanās ar ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu (JV) un citiem potenciālajiem jaunās valdības ministriem žurnālistiem pauda LDDK pārstāvji.
LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka pēc šīs dienas sarunām būs vitāli svarīgi, kā tiks veidots valdības rīcības plāns. LDDK pauda viedokli, ka valdības deklarācijā trūkst skaidra redzējuma un ambiciozu mērķu ekonomikā, un par virzieniem, kādos tā tiks attīstīta.
Vienlaikus LDDK akcentēja, ka nepieciešams iekļaut izmērāmus sasniedzamos rezultātus saistībā ar investīciju piesaisti, eksportu, produktivitāti. Kā līdzekļi mērķi sasniegšanai būtu jāparedz izmaiņas nodokļu politikā, birokrātijas mazināšana, tautsaimniecības kreditēšanas uzlabošana un pasākumi cilvēkresursu pieejamības veicināšanā.
LDDK uzskatā valdības deklarācijas ievads jeb vīzijas daļa būtu jāveido kā ambiciozs un drosmīgs vēstījums Latvijas sabiedrībai, ņemot vērā to, kādā vietā Latvija ir šobrīd, un ieskicējot prognozes par to, kur valsts var būt, ja rīkosimies mērķtiecīgi un izlēmīgi.
LDDK sniegtie priekšlikumi tapuši sadarbībā ar LDDK biedriem, lielajiem darba devējiem, un ekspertiem, un iedalīti trīs grupās, kas atspoguļo darba devēju izpratni par Latvijas attīstības prioritārajiem virzieniem - rūpes par cilvēkiem, rūpes par uzņēmējdarbības vidi un rūpes par efektīvu valsts pārvaldi. Katrai prioritātei ir izvirzīti mērķi, kuriem katram ir pakārtoti uzdevumi ar skaidriem sasniedzamajiem rezultātiem un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, par ko iepriekš sniegti neskaitāmi ekspertu atzinumi un priekšlikumi darba grupās un Tiesību aktu portālā.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka "Latvija nevar atļauties viduvēju un pieticīgu rīcības plānu vai akli sekot citu valstu piemēram. Ja gribam inovāciju kultūras attīstību valstī, tad šai valdības deklarācijai ir jābūt kā inovācijai".
Gorkšs vēsta, ka LDDK piedāvā izmantot ilgtspēju kā pieeju, kādā organizējam valsts pārvaldes darbu un sadarbojamies, lai minējumi un cerības tiktu pārvērsti datos balstītās prognozēs un lai vārdi ātrāk pārvērstos darbos ar rezultātiem.
Rūpēs par cilvēku LDDK prioritātes ir vienlīdzīgi pieejama, kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe un izglītības sistēma, nodokļu atvieglojumi darba devēju ieguldījumiem darbinieku prasmju attīstībā, limitu palielināšana nodokļu atvieglojumiem darbinieku labumu izdevumu segšanai.
Savukārt rūpēs par uzņēmējdarbības vidi LDDK prioritātes ir konkurētspējīgi darbaspēka nodokļi un ar tiem saistītās izmaksas, valsts nodokļu politikai atbilstoši ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, kas motivē nodokļu nomaksu, darba likuma grozījumi konkurētspējas veicināšanai Baltijas reģionā, darbaspēka pieejamību veicinoši pasākumi, konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas, mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīma izveide un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbības attīstībā reģionos.
Vienlaikus rūpēs par efektīvu valsts pārvaldi LDDK prioritātes ir birokrātiskā sloga mazināšana, valsts civildienesta efektivitātes celšana, uz rezultātu vērsts dialogs starp valsti un sociālajiem partneriem, kā arī sabiedrības uzticību valdībai veicinoša sadarbība.
LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis un sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam. LDDK misija ir veidot Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.