Ar maksājumu kavējumiem šobrīd Latvijā saskaras 64% uzņēmumu, aģentūru LETA informēja atvērto datu platformas "Okredo" pārstāvji, atsaucoties uz augustā veikto uzņēmēju aptauju.
Uzņēmumi, kuriem rēķini netiek samaksāti vai maksājumi tiek kavēti, atzīst, ka klienti kā biežākos iemeslus min ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi (37%), 21% rēķinus nemaksā ļaunprātīgi, bet 18% gadījumu rēķinu nemaksāšana bijusi saistīta ar klienta maksātnespējas pasludināšanu vai uzņēmuma restrukturizāciju.
Vienlaikus, tikai katrs trešais uzņēmums jeb 36% respondentu norādīja, ka pēdējā laikā nav saskārušies ar rēķinu nemaksāšanu vai apmaksas kavējumiem.
Aptauja liecina, ka Latvijā rēķinu nemaksāšanas gadījumu pēdējā gada laikā kļuvis par aptuveni trīs procentpunktiem mazāk - pērnā gada augustā pēc "Okredo" pasūtījuma īstenotā uzņēmumu aptaujā, 33% uzņēmumu norādīja, ka pēdējā laikā nav saskārušies ar rēķinu nemaksāšanas gadījumiem. Par aptuveni pieciem procentpunktiem sarucis arī ļaunprātīgo nemaksātāju skaits, kas pērn bija 26%.
Tāpat, saskaņā ar uzņēmumu aptaujas datiem, uzņēmumi šajā laikā labāk pielāgojušies ģeopolitiskās situācijas ietekmei, - pērn tās ietekmi kā iemeslu rēķinu nemaksāšanai minēja 42% aptaujāto uzņēmumu, kas neveica maksājumus vai tos kavēja.
"Okredo" vadītāja Gerda Jurkoniene norāda, ka nokavēto maksājumu partneru īpatsvars gada laikā nav būtiski mainījies un pat nedaudz sarucis, kas liecina, ka biznesa sektors pareizi izvērtējis ekonomikas lejupslīdes sekas un vairāk tām gatavojies. Tomēr Jurkoniene atzīst, ka ļaunprātīgu nemaksāšanas gadījumu īpatsvars Latvijā un Lietuvā joprojām ir ļoti augsts, un negodīgi klienti traucē biznesa darbību, liekot prasot papildu pūles un līdzekļus parādu pārvaldīšanai, kas neļauj biznesam augt straujāk.
Salīdzinājumam "Okredo" Lietuvā šī gada augustā īstenotās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka ar rēķinu nemaksāšanu vai kavējumiem pēdējā laikā nav saskārušies tikai 35% uzņēmumu, ģeopolitiskā vai ekonomiskā situācija kā rēķinu kavēšanas vai nemaksāšanas iemesls minēta 39% gadījumu, savukārt ļaunprātīga rēķinu nemaksāšana konstatēta 28% gadījumu.
Pieaugot ekonomiskajiem riskiem, arvien vairāk uzņēmumu izmanto dažādus atvērto datu resursus jeb publiski pieejamos datus par citiem uzņēmumiem, lai izvērtētu sadarbības riskus strādājot ar esošajiem vai jauniem partneriem, piemēram, analizējot, vai konkrētajiem uzņēmumiem nav reģistrēti nodokļu parādi vai citas parādsaistības, informē "Okredo" pārstāvji.
Visbiežāk uzņēmumi atvērto datu platformās meklē praktisku informāciju par citiem uzņēmumiem - kontakti, reģistrācijas dati, darbinieku skaits (53% uzņēmumu), 28% apskata un analizē citu uzņēmumu finanšu rādītājus, bet 14% apskata tiesu informāciju - informāciju par tiesas procesiem, kuros konkrētais uzņēmums iesaistīts. 35% uzņēmumu atzīst, ka atvērtos datus savā ikdienas darbā, analizējot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, neizmanto.
Atbildot uz jautājumu par to, kādiem mērķiem atvērtie dati uzņēmumā tiek izmantoti, 47% respondentu norādīja, ka tas tas tiek darīts, lai izvērtētu potenciālos un esošos klientus, mazinot dažādus biznesa riskus, 42% respondentu šādus datus izmanto jaunu klientu piesaistei, bet 37% šādā veidā cenšas novērst krāpšanas riskus.
Latvijā atvērtos datus savā darbā neizmanto pat 35% uzņēmumu, kas ir divas reizes vairāk nekā Lietuvā.
Atvērto datu platforma "Okredo", kas darbojas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas un Polijas tirgū, nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, tiesu administrācijām, kā arī vienkopus piedāvā pārskatīt uzņēmumu finanšu pārskatus un citus noderīgus biznesa datus. Vienlaikus "Okredo" darbojas arī kā kredītriska novērtēšanas instruments un piedāvā kredītriska reitingus, datu monitoringa pakalpojumus, palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināt biznesa riskus un palielināt pārdošanas apjomus, uzņēmējdarbības pārvaldīšanā izmantojot atvērtos datus.
Aptauju īstenoja pētījumu kompānija "Norstat" pēc atvērto datu platformas "Okredo" pasūtījuma šī gada augustā, aptaujājot kopumā 200 dažāda lieluma uzņēmumus Latvijā un Lietuvā