Katru nedēļu tiek ierosināti aptuveni pieci kriminālprocesi par nelegālu Latvijas robežas šķērsošanu

Plūsma nelegālo robežšķērsotāju pārvadāšanā ir ļoti liela, tāpēc ir jāmeklē risinājumi šī izaicinājuma mazināšanai, otrdien Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā atzina Valsts robežsardzes (VRS) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Oskars Mileika.

Apakškomisija otrdien pirms pirmā lasījuma vērtēja Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) kopā ar kolēģiem iesniegtos grozījumus Krimināllikuma grozījumus, kas paredz bargākus sodus par Latvijas robežas nelegālas šķērsošanas organizēšanu un atbalstīšanu.

Mileika norādīja, ka VRS nav līdz šim konstatējusi recidīvu par šāda veida noziegumiem, tomēr, acīmredzot, šo grozījumu mērķis ir atturēt citus potenciālos pārkāpējus.

"Lai arī atkārtotu gadījumu nav, tomēr katru nedēļu pa četriem vai pieciem kriminālprocesiem tiek sākti. Tie ir tikai atklātie gadījumi, nevis latentie, kad nelegālie robežšķērsotāji tomēr spēj iziet cauri mums nepamanītiem un vēlāk tiek aizturēti Lietuvā vai Polijā," uzsvēra Mileika.

VRS izpētījusi, ka tiesas spriedumi un prokuratūras lēmumi par, piemēram, nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ir diezgan maigi. Pārsvarā tiek piemērota īslaicīga brīvības atņemšana līdz 90 dienām.

"Šāda sankcija nesasniedz mērķi un neattur citas personas no nozieguma izdarīšanas. Praksē redzam, ka viņu starpā ātri izplatās informācija par saņemtajiem sodiem. Tiesa un prokuratūra neiet tuvāk sankciju vidum, bet izvēlas zemāko līmeni. Tāpēc vajag bargākus sodus, lai atturēt potenciālos pārvadātājus," uzsvēra Mileika.

Šodien apakškomisijā uzaicināto varas pārstāvju un deputātu vidū figurēja dažādi viedokļi par nepieciešamību pēc bargākām sankcijām.

Uzklausot viedokļus apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins norādīja, mērķis deputātu piedāvātajam likumprojektam ir pareizs, taču šiem grozījumiem iztrūkst kvalitātes, bet Juridiskajai komisijai ir jāuzņemas atbildība par kvalitāti.

Šos grozījumus vērtēs Tieslietu ministrijas darba grupā un tiks iesaistīti arī Juridiskās komisijas speciālisti. Tā vietā ir nepieciešams alternatīvs likumprojekts ar visu atbildīgo pušu iesaisti. Tas Judina ieskatā nozīmētu minimālo sankciju paredzēšanu un alternatīvo sodu samazināšanu.

Ņemot vērā minēto, apakškomisija otrdien nebalsoja par deputātu iesniegtajiem grozījumiem, bet darbu pie likuma izmaiņām apakškomisija varētu turpināt pēc divām nedēļām.

Lai sekmētu Valsts robežsardzes efektīvu darbu un sekmētu nacionālās drošības sekmīgu aizstāvību, balstoties robežsardzes un Iekšlietu ministrijas ieteikumiem, Saeimas priekšsēdētājs ir sagatavojis un iesniedzis Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir stiprināt sodu bardzību, kā arī skaidrāku to pielietojumu.

Grozījumos Krimināllikuma pantā, kurā noteikta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, Smiltēns rosina atteikties no maigāka soda iespējām, izslēdzot no attiecīgajām normām tādu alternatīvo sodu kā sabiedriskais darbs piemērošanas iespējamību.

Tādus pašus grozījumus politiķis piedāvā krimināllikuma sekojošā pantā, kurā noteikta kriminālatbildība par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā - attiecīgi izslēdzot tādu alternatīvo maigāku sodu kā sabiedriskais darbs.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja aicina noteikt kriminālatbildību par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ja to izdarījusi organizēta grupa vai par liela personu skaita, tas ir vienā gadījumā vairāk nekā piecu personu nelikumīgas uzturēšanas nodrošināšanu.

Par šādu kriminālu darbību politiķis rosina noteikt sodu brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Tāpat vairākās no šīm normām "Apvienotā saraksta" (AS) politiķi rosina palielināt maksimāli iespējamo sodu no diviem uz trim gadiem un četriem uz sešiem gadiem.

Ņemot vērā situācijas nopietnību un pieaugošos drošības riskus, piedāvātos likuma grozījumus rosina Saeimā izskatīt iespējami īsā termiņā, pavēstīja AS pārstāvji.

Jau vēstīts, ka sodu politikai hibrīdkara apstākļos jābūt stingrai un tādai, kas attur no atkārtotas noziegumu izdarīšanas un parāda valsts gatavību reaģēt uz apdraudējumu, secināts Nacionālās drošības padome sēdē augustā, informēja Valsts prezidenta kanceleja.