Mūrniece: Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas jābūt gataviem dažādu scenāriju attīstībai

© f64.lv, Kaspars Krafts

Ņemot vērā Baltkrievijas izdarīto spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, jābūt gataviem dažādu scenāriju attīstībai, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica demisionējušās valdības aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Aizvadītajā laikā palielinās Baltkrievijas realizētais nelegālās imigrācijas spiediens uz robežas. Septembra sākumā tāpat kā augusta beigās vairākas diennaktis valstī no Baltkrievijas neielaisto migrantu skaits bija virs 100.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā Baltkrievijas radīto spiedienu uz robežas, nolemts pārplānot mācības "Namejs", un Latvijas armija sniegs vēl papildu atbalstu Latvijas robežsargiem.

Šo mācību viena ļoti nozīmīga daļa tiek izspēlēta Latvijas austrumu robežas tuvumā, piebilda Mūrniece.

Mūrniece akcentēja, ka ir mainījusies situācija uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas, tur apdraudējums ir kļuvis mazāks, viss "spiediena elements koncentrējas uz Latviju".

"Ir jābūt gataviem dažādu scenāriju attīstībai. Robežas militārai iekārtošanai ir jābūt darba kārtībā," turpināja Mūrniece.

Jau ziņots, ka Lietuva nosūtīs 20 robežsargus uz Latviju, lai palīdzētu kaimiņvalstij saistībā ar rekordlielo nelegālo migrantu plūsmu, pirmdien paziņojis Lietuvas iekšlietu viceministrs Arnolds Abramavičs.

Latvijas austrumu robežas drošības stiprināšanā Aizsardzības ministrija (AM) izvērtē prettanku mīnu un dažādu papildu šķēršļu izvietošanu.

Koncepcijā teikts, ka nepieciešamā Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem atbilstoši pretinieka potenciālajam apdraudējumam ir svarīgs pasākumu kopums valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.

Savukārt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) sadarbībā ar Valsts robežsardzi un valsts drošības iestādēm jāattīsta un jātrenē sadarbības plāni un mehānismi hibrīdo un konvencionālo draudu scenārijiem.

Latvijā

Valsts pārvaldes sistēmu, kas nostiprinājusies Latvijā, kontekstā ar birokratizāciju skeptiski vērtē ekspremjers (1997–1998), bijušais EP deputāts Guntars Krasts. Saruna ar viņu arī par to, kādi cilvēki nonāk valsts pārvaldē, par to, vai iespējams cīnīties pret birokrātiju, par to, vai ir mūsu spēkos apturēt latviešu izzušanu un vai darbaspēku aizstās roboti un mākslīgais intelekts.

Svarīgākais