Kārtējo reizi Latvijai pāri sāk velties neuzticības vilnis, kas var nest līdzi augstākas procentu likmes, vēl vājākas kreditēšanas iespējas, sliktākus apstākļus uzņēmējiem, liecina Latvijas Bankas (LB) mājaslapā publicētā informācija.
Šāda neuzticības pieauguma galvenie iemesli pašlaik esot divi, proti, neskaidru signālu pilnā valsts budžeta apstiprināšanas gaita un piesauktās izmaiņas likumos, kas kredītņēmēja atbildību pret kredīta devēju aprobežotu ar ķīlas vērtību.
Paziņojumā teikts, ka izmaiņas kredītņēmēja atbildības jomā vai nu bija jāveic agrāk kreditēšanas bremzēšanas nolūkā, vai arī tas ir jāatliek uz vēlāku laiku, bet pašlaik ir pats nepiemērotākais brīdis un tikpat nepiemēroti šādam lēmumam esot piešķirt atpakaļejošu spēku.
Pašlaik, pakāpeniski tuvojoties ekonomikas atveseļošanās periodam, šāds solis kredītu pieejamību neveicinātu, gluži otrādi, palēninātu Latvijas tautsaimniecības atkopšanos. Taču galvenais - tas mazina uzticību Latvijas finanšu sektoram un tautsaimniecības atveseļošanās iespējām, norāda LB.
Šādas iniciatīva jau esot vairojusi neskaidrību finanšu tirgos. Latvijai šajos apstākļos, kad tā ir pasaules uzmanības centrā, ir jābūt skaidrai rīcībai budžeta sakārtošanā, ar reformu palīdzību nodrošinot ilgtermiņā uzturamus valsts izdevumus, kā arī finanšu stabilitātes stiprināšanā.
Pretējā gadījumā situācija un nākotnes izredzes pasliktināsies ne tikai tautsaimniecībai kopumā, bet arī katram tās dalībniekam - valdībai, bankām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, brīdina centrālā banka.
Kā ziņots, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, premjers Valdis Dombrovskis (JL) ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem.
Kā aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne, premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja-fiziskas personas atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas.
Papildus valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.
Gatavojot šādus grozījumus, Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā.