Atklātas jaunas detaļas advokāta Bunkus slepkavības lietā

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Rīgas pilsētas tiesā pašlaik tiesā iespējamos maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdītājus – “LPB bankas” patieso labuma guvēju Mihailu Uļmanu un “Mego” veikalu lielāko īpašnieku Aleksandru Babenko, kā arī iespējamo šāvēju – Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju. LTV raidījums “de facto” ziņo, ka līdz šim nezināmi materiāli no krimināllietas atklāj, ka Krivošejs drīz pēc aizturēšanas izmeklētājiem palīdzējis.  

Kā rāda kādā Krievijas kriminālziņu portālā noplūdušie kriminālprocesa dokumenti, kuru autentiskumu neapšauba lietas dalībnieki, Krivošejs sākotnēji vainu noziegumā atzinis. Krivošejs nebija saņēmis visu apsolīto samaksu, tādēļ pagājušā gada pavasarī no Maskavas atgriezās Rīgā, lai parādu atgūtu. Bet tika aizturēts. Pie Krivošeja atrada rakstisku atzīšanos, ko viņš nēsāja līdzi, gaidot, ka viņu pašu nogalinās. Krivošejs arī savā telefonā bija ierakstījis video, aprakstot nozieguma apstākļus.

Noprotams, ka Krivošeja un policijas sadarbība vainagojās ar ierakstītu sarunu, kurā uzņēmējs Babenko pieminēja maksājumus iespējamajam slepkavības organizatoram, pērn nogalinātajam Genādijam Vaļaginam.

Taču dažus mēnešus vēlāk Krivošejs krasi mainīja nostāju. Sāka liecināt, ka ne viņam, ne biznesmeņiem ar slepkavību nav nekāda sakara.

Izmeklēšanas tiesnese Anastasija Pasjuga pērn rudenī atbrīvoja Krivošeju no apcietinājuma. “de facto” zināms, ka šis lēmums izsauca neizpratni atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidū. “Netika konstatēts, ka attiecīgajā kriminālprocesa stadijā tikai un vienīgi apcietinājums var novērst izvairīšanās risku un pirmstiesas izmeklēšanas traucēšanas risku,” raidījumam šonedēļ rakstiski skaidroja tiesnese.

Valsts apsūdzības uzturētājs, prokurors Aldis Lasmanis stāsta, ka “par laimi, persona neatstāja valsti, izdarīja citu noziedzīgi nodarījumu tajā laikā, un mums bija pamats apcietināt viņu vēlreiz.” Krivošejs, esot brīvībā, saticies ar nogalinātā Mārtiņa Bunkus brāli un bez atļaujas izpauda ziņas par izmeklēšanu, tādēļ atkal nokļuva aiz restēm.

Šonedēļ tiesas sēdē Krivošejs vainu neatzina. “Mani var apsūdzēt par to, ka es Kenediju nošāvu, bet tas nenozīmē, ka es to izdarīju. Kā es varu atzīt to, ko es neesmu izdarījis?” sacīja Krivošejs.

Prokurors Lasmanis neslēpj, ka rēķinājās ar iespēju, ka Krivošejs varētu mainīt savu aizstāvības pozīciju, tādēļ viņa sākotnēji sniegtā informācija ir atbilstoši piefiksēta. Iespējamos iemeslus, kādēļ Krivošejs tagad liecina citādāk, Lasmanis komentēt negrib.

Krivošeja advokāts Renārs Briedis skaidrot sava klienta liecību maiņu LTV raidījumam atteicās: “Paldies, pagaidām negribu izteikties.”

Prokurors šonedēļ nolasīja trijotnei apsūdzību. Iepriekšējās vairākās sēdēs tas nebija iespējams, jo apsūdzētie pieteica dažādus lūgumus, kas bija jāizskata vispirms. Uļmans par apsūdzību slepkavības uzkūdīšanā vispirms izteicās, ka “tekstu es, protams saprotu, bet pašu noziegumu es nesaprotu”, savukārt uz tiesneses Sigitas Dolnieces precizējošu jautājumu, vai atzīst vainu nozieguma izdarīšanā, atbildēja “absolūti, nē”.

Apsūdzētais Babenko, kuram inkriminē uzkūdīšanu un atbalstīšanu, tiesnesei atbildēja, ka apsūdzības būtību nesaprot un ka nav lasījis lietu.

Viens no iemesliem, kādēļ krimināllietas iztiesāšana sākusies tik smagnēji, ir tas, ka apsūdzētie nesaprotot latviski, lai gan Uļmans un Babenko ir Latvijas pilsoņi un Krivošejs ir dzīvojis Latvijā. Krivošeja un Babenko aizstāvji otrdienas sēdē lūdza dot viņiem vēl laiku, lai iepazītos ar visiem lietas materiāliem.

“Tie materiāli, kas bija viņam saprotamā valodā, tos viņš ir izlasījis, un uz tiem, kas ir sastādīti latviešu valodā, viņš saņem tulka palīdzību. Un, cik ir iespējams, tik pamatlieta ir izlasīta. Un tie uz šo brīdi ir tikai 43 sējumi no 50 sējumiem,” saka Babenko aizstāve Helēna Purviņa.

Babenko advokāte uzskata, ka klienta tiesības tikušas pārkāptas vispār nosūtot lietu uz tiesu pirms Babenko ar materiāliem ir iepazinies. Uz jautājumu, kādēļ viņš to nav izdarījis pēdējo četru mēnešu laikā, advokāte piesauc gan cietuma režīmu, gan ārsta rekomendācijas: “Persona, protams, ka nevar vienā pozā sēdēt un astoņas stundas tikai lasīt.”

Viens no cietušo pārstāvjiem krimināllietā, advokāts Lauris Matisāns pauž, ka, cietušo ieskatā, prokurora uzrādītā apsūdzība ir pamatota. Viņš neredz, ka būtu pieļauti kādi apsūdzēto tiesību pārkāpumi. Viņaprāt, visiem ir bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar lietas materiāliem.

Tiesnese Dolniece otrdienas sēdē secināja, ka laiks krimināllietas studēšanai ir dots pietiekami, un nolēma virzīties tālāk ar lietas iztiesāšanu. Tiesa daļēji apmierināja advokātu lūgumus aicināt uz kādām no nākamajām sēdēm lieciniekus, kurus prokuratūra neuzskatīja par vajadzīgu pratināt tiesā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais