Hermanis dalās ar risinājumu, kā ministru amatos iecelt kompetentus cilvēkus

Alvis Hermanis © Kaspars Krafts/F64

Režisors Alvis Hermanis sociālajā medijā "Facebook" vēršas pie Latvijas darba devējiem.

Režisors "Facebook" min, ka pēdējo nedēļu laikā ir runājis ar vairākiem nopietniem uzņēmējiem jeb darba devējiem par kādu īpašu priekšlikumu.

Un ar to viņš vēlas dalīties, lai sasniegtu vēl citus Latvijas darba devējus.

"Iemesls, kāpēc esmu šai gadījumā starpnieks, acīmredzot ir tas, ka viņus uzrunājusi mana ideja gan par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, gan tas, kā pie tās nonākt. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka valsti var glābt tikai radikālas reformas jeb paradigmas maiņa. Protams, neesmu atklājis jaunu pasauli un šim uzstādījumam jau sen piekrīt gandrīz visi Latvijas darba devēji. Jo, - no kurienes bankomātos rodas mūsu nauda? To zina visi, izņemot mūsu ministrus."

Hermanis min, ka šis priekšlikums nāk no cilvēkiem, kuru vārdi nav “sasmērēti” ar politbiznesa vēsturi. Starp viņiem nav, tā saucamo, oligarhu.

Kāds ir šis priekšlikums?

"Ņemot vērā to, ka Latvijas tautsaimniecības stagnācijas galvenais iemesls ir nekvalificēta vadība (ministri), kura nav spējīga reformēt pastāvošo sistēmu, izvirzās jautājums par līderību un atbildību. Latvijas lielo nodokļu maksātāju un privātuzņēmēju grupa, pilnīgi caurspīdīgi un atklāti, varētu kopīgi samesties (šoreiz burtiskā nozīmē) un finansēt Latvijas ministru atalgojumu, lai tas sasniegtu konkurētspējīgu ciparu - 15-20k mēnesī. Kā zināms, ministru bēdīgā profesionālā kapacitāte līdz šim ir tāda un ne savādāka, jo tajos amatos vienmēr nonāk partiju funkcionāri, kuri ar savām profesionālajām spējām nekad nespētu konkurēt ar augstākā līmeņa menedžeriem. Savukārt, augstas klases administratori un speciālisti nekad neietu ministru amatos, jo viņu takse ir krietni augstāka. Akcents uz to, ka šis algas pielikums nāktu nevis no nodokļu maksātājiem, bet no privātuzņēmējiem," "Facebook" raksta Hermanis.

"Turklāt, ja šie, konkursa kārtībā izvēlēto ministru, darba rezultāti būtu uzskatāmi un pārliecinoši, pieminētie uzņēmēji viņiem būtu ar mieru piemaksāt arī bonusus," akcentē režisors.

Hermanis min, ka, protams, šiem ministriem būtu nepieciešams uzstādīt mērķus, kuri būtu visai sabiedrībai atklāti zināmi un saprotami (lai izslēgtu jebkādas aizdomas par interešu konfliktiem). Pietiktu ar 5 lieliem galvenajiem konkrētiem uzdevumiem katram ministram (nevis 50 abstraktām bla bla programmām), par kurām atskaitīties vajadzētu sabiedrībai pa tiešo.

Kā piemērus viņš:

  • atcelt ierēdņu neaizskaramību un veikt neatkarīgus starptautiskus auditus par savu ministriju pakļautībā esošo ierēdņu darba funkcijām (starp citu, - ideja, kuru savulaik noairēja Valdis Dombrovskis, aizbildinoties, ka valsts sektors ir viņu vēlētāji);
  • visi valsts iepirkumi nonāk vienā pārvaldē, lai KNAB vieglāk uzraudzīt;
  • sabiedrisko mediju vadību nedrīkst iecelt politiķi;
  • tiek sakārtotas valsts robežas;
  • periodiskas un regulāras ministru atskaites sabiedrībai par padarīto.

"Svarīgi atkārtot, ka šie ministri tiktu atlasīti atklātā konkursā un vērtētāji būtu parlaments. Protams, tas varētu notikt tikai pie mažoritāri ievēlēta parlamenta, jo partijnieku pastāvēšanas jēga vienmēr ir iebīdīt savējos, un nevis labākos (vai kāds to vēl nezināja?)."

Viņš atzīmē, ka šim modelim jābūt totāli caurspīdīgam, lai likvidētu vismazākās iespējas korupcijai un lai nevienam neienāktu prātā pārmest, ka, lūk, “biezie” grib uztaisīt savu valdību.

"Šajās dienās mēs esam liecinieki, kā tiek sastādīts jaunais Ministru kabinets. Un neviens nebrīnās, ka tajos krēslos atkal nonāks tie paši nespējnieki, kurus neviens nopietns uzņēmums nelaistu tuvumā savai vadībai 10 km radiusā.
Bet šeit ir risinājums. Pagaidām jēls. Bet apspriežams. Aicinu Latvijas uzņēmējus un sabiedrību apspriest šo priekšlikumu. Pēc pusstundas sāksies basketbola mačs par 5.vietu. Mēs taču visi saprotam, ka tas nebūtu iespējams, ja mūsu superpuišiem nebūtu tāds treneris kā šoreiz."

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.