Baltijas valstīs nākotnē ir sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc elektroenerģijas, komentējot elektroenerģijas pārdošanas potenciālu Latvijā, saka AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāve Līva Jēgere.
Pēc "Nord Pool" datiem, pērn Baltijas valstīs gada patēriņš veidoja 27 teravatstundas (TWh), tostarp Baltijas valstu ģenerācijas apmērs bija 16 TWh, bet imports - 11 TWh.
Savukārt Baltijas valstu maksimālā neizmantotā eksporta kapacitāte starpsavienojumos uz Eiropas Savienības (ES) valstīm pērn bija apmēram 15 TWh. Attiecīgi papildus ģenerācijai pieejamais tirgus 2022.gadā bija vērtējams līdz 25 TWh, norādīja Jēgere.
Ņemot to vērā, AST paredz, ka nākotnē Baltijas valstīs sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc elektroenerģijas, kā arī ir ieceres par papildu starpsavienojumiem uz ES tirgu, kas palielinās Baltijas ģenerācijas noieta tirgu.
Jau vēstīts, ka AST koncerna apgrozījums 2023.gada pirmajos sešos mēnešos samazinājās par 11,6% un bija 105,117 miljoni eiro, kā arī kompānija guva peļņu 8,409 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem attiecīgajā periodā pērn.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.