Lai gan pastāv zināmas bažas par drošību, Latvijas-Baltkrievijas robeža nav aizslēgta un ļaudis joprojām uz Baltkrieviju dodas iepirkties vai atpūtas braucienos. Ārlietu ministrija gan stingri aicina to nedarīt drošības risku dēļ. Lukašenko režīma dienesti varot Latvijas pilsoņus savervēt spiegošanai. Valsts Drošības dienesta veiktā gadījumu analīze liecina, ka Baltkrievijas specdienestu darbinieki biežāk izvēlas uzrunāt tādus Latvijas valstspiederīgos, kuriem radušās problēmas ar Baltkrievijas tiesībaizsardzības iestādēm. Raidījums “360TV ZIŅneši” devās noskaidrot reālo situāciju.
Pie raidījuma filmēšanas komandas vērsās Natālija, kurai ar darba kolēģiem vajadzēja doties uz Baltkrieviju darba darīšanās. Tā kā pirms tam bija dzirdējusi Ārlietu ministrijas stingru aicinājumu turp nebraukt dažādu risku dēļ, iepazinās ar mūsu Valsts drošības dienesta norādēm - kam pievērst uzmanību, no kā izvairīties.
Automašīnu pārbaudīja diez gan skrupulozi - atvēra visas somas, mēs visu izņēmām ārā, katras kabatas automašīnai, čemodānus vēra vaļā, mantas cēla augšā.
Lai gan notiekošais uz Baltkrievijas robežas esot šķitis aizdomīgs, taču viņa noliedz mēģinājumus būt savervētai vai baltkrievu centienus izdabūt kādu stratēģiski nozīmīgu informāciju par notiekošo Latvijā.
Kā izrādās, Valsts drošības dienests ir saņēmis informāciju, “par Baltkrievijas specdienestu darbībām pret Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir ieceļojuši vai ilgstoši uzturas Baltkrievijas teritorijā.”
Natālija turpina atminēties notikumus uz Baltkrievijas robežas:
“Mums pateica, lūdzu, sekojiet man ar automašīnu. Viņš iesēdās automašīnā muitnieks, bet jau cits. Mēs braucām kaut kādu riņķi apkārt uz automašīnas rentgenu. Un tur mēs nosēdējām vēl pusotru stundu.”
VDD uzsver pazīmes, kas liecina par vervēšanas vai informācijas iegūšanas mēģinājumiem: neierasti pastiprināta pārbaude un izjautāšana; iztaujā persona civilajā apģērbā, nevis robežsardzes formā; persona uzdod jautājumus, kas neattiecas uz robežsardzes kompetenci, piemēram, par situāciju Latvijas valstī, attieksmi pret notikumiem Ukrainā, Latvijā ieceļojušajiem kara bēgļiem, mūsu valsts sniegto atbalstu Ukrainai; uzdod privātus jautājumus - par darbavietu, veicamajiem pienākumiem, finansiālo situāciju; apsūdz kādā pārkāpumā vai noziegumā, cenšoties piespiest “sadarboties” apmaiņā pret atbrīvošanu no atbildības; iedod telefona numuru, uz kuru zvanīt, nākamreiz ierodoties konkrētajā valstī.
Par notiekošo situāciju savu komentāru sniedza arī VDD:
Valsts Drošības dienesta veiktā gadījumu analīze liecina, ka Baltkrievijas specdienestu darbinieki biežāk izvēlas uzrunāt tādus Latvijas valstspiederīgos, kuriem radušās problēmas ar Baltkrievijas tiesībaizsardzības iestādēm. Šādus gadījumus Baltkrievijas specdienesti izmanto, lai nodibinātu kontaktu un iegūtu tiem noderīgu informāciju. Atzīmējams, ka “sadarbības” piedāvājums var būt arī netiešs, piemēram, piedāvājot sniegt it kā nebūtisku informāciju apmaiņā pret atbrīvošanu no soda.
Līdz ar Luksašenko režīma aktivitātēm Baltkrievijā vairs nav Latvijas vēstniecība. Ja mūsu tautiešiem rodas kādas problēmas ar Baltkrievijas tiesībsargājošām iestādēm, ko tad? Atbildi sniedza ĀM Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa:
Mūsu konsulāts Vitepskā primāri orientējas uz palīdzības sniegšanu mūsu valsts piederīgajiem, mūsu valsts piederīgo apkalpošanai. Kad patiešām ir lielas nepatikšanas ar baltkrievu dažādajiem dienestiem, Latvija šobrīd nevar īsti sekmīgi palīdzēt. Un šādi gadījumi tik tiešām jau ir bijuši, kas mūsu konsuls cenšas kaut kā iesaistīties.
Pēdējā pusotra gada laikā ārlietu ministrija ir iesaistījusies tautiešu glābšanā no ķibelēm Baltkrievijā četras reizes. Ministrijas iesaistīšanās ir galējā rīcība - aisberga redzamā daļa. Lielākoties cilvēki paši tiek galā vai arī, lietas nopietnība nav tik liela.