Siliņa: Visiem Latvijas reģioniem nederēs viens attīstības modelis

Viņa atzina, ka jāattīsta gan reģioni, gan valsts galvaspilsēta, jo, ja "Rīga nebūs vesela", arī reģioniem nebūs viegli. Siliņas ieskatā, Rīga ārvalstu investoriem dod priekšstatu par Latviju kopumā un ar tās palīdzību var parādīt, kāda Latvija izskatās kopumā.

Premjera amata kandidāte skaidroja, ka ar potenciālajiem jaunās koalīcijas partneriem tiek runāts, kā izveidot latvisku, labklājīgu, drošu un iekļaujošu Eiropas valsti. Tāpat ne mazāk ir svarīgs jautājums, kā valsts var attīstīties klimata, tehnoloģiju un demogrāfisko pārmaiņu laikā.

Siliņa uzsvēra, ka viņas dienaskārtībā ir jautājumi gan par iekšējo, gan par ārējo drošību. Viņa skaidroja, ja cilvēki nejūtas droši, tad arī visas pārējās lietas ir grūtāk risināmas. Ministru prezidenta amata kandidātes ieskatā, jāstrādā pie iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas.

Pēc Siliņas paustā, jaunajai valdībai jau rudenī būs jārisina jautājumi, kas attiecas uz elektroenerģijas sadales tarifu palielinājumu iedzīvotāju daļā. Viņa uzsvēra, ka valdībai būs jārisina, kā atbalstīt to cilvēkus, kuriem ikmēneša rēķini ir ievērojami palielinājušies.

Runājot par izglītību, premjera amata kandidāte akcentēja, ka mērķis nav samazināt skolu skaitu. Mērķis ir panākt bērniem tādu izglītību, lai, absolvējot skolu, jaunieši varētu atrast darbu ar konkurētspējīgu atalgojumu, mācīties ārzemēs un pēcāk atgriezties Latvijā.

"Ja Latvijas iedzīvotājiem nav izvēles un viņi dodas uz ārzemēm nevis mācīties, bet gan strādāt, tad mums ir gana daudz darāmā izglītības jomā. Skaidrs, ka mums trūkst skolotāju. Vai tuvākajā laikā to būs tūkstošiem vairāk, diez vai. Mums būs jāiztiek ar to resursu, kas mums. Vajadzīgi tādi skolotāji, kuri grib mācīt un spēj to izdarīt," sacīja Siliņa.

Viņasprāt, būtiski, lai bērni mācītos saprotamu saturu, kuru var arī izmantot dzīvē, proti, ne tik daudz iemācīt bērniem atbildēt uz jautājumiem, bet iemācīt domāt. Siliņa akcentēja, ka ir svarīgi, lai audzēkņi iemācītos domāt, analizēt un pieņemt lēmumus, lai pēc tam viņi kļūtu par lielā vai mazā uzņēmuma vadītājiem, jauno tehnoloģiju radītājiem, jo tā ir valsts nākotne.

"Mums nav tik daudz jādomā par darbinieku audzināšanu. Latvijai ir vajadzīgi uzņēmēji un uzņēmējdarbība, kas cels labklājību. Ja, piemēram, kāda skola nav liela, bet ir ar augstu kvalitāti, mums jāmeklē risinājumi, kā šādu skolu saglabāt," pauda Siliņa.

Viņa atzīmēja, ka valdībai izaicinājums būs arī ceļi. Siliņa uzsvēra, ka visus autoceļus atjaunot nevarēs un, iespējams, tas arī nemaz nav vajadzīgs. Pašvaldībām kopā ar Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju būtu jāvienojas par tām lokācijām, kur mobilitāti var nodrošināt.

"Mūsu visu interesēs ir nevis cīnīties vienam ar otru, bet apsēsties kopā un risināt. Tā ir mūsu kopīgā lieta, kas jārisina. Vai būs viegli?! Noteikti nebūs! Apsolījums par lielajām pedagogu algām ir izaicinošs. Mums sāk trūkt ugunsdzēsēju, kuri brauc uz izsaukumiem. Tāpat mums ir vajadzīgi robežsargi, kur sargā valsts robežu. Vajadzību ir daudz. Mēs nevaram izcelt tikai vienu. Mums kaut kādā daudz maz sakarīgā veidā jāsabalansē vajadzības," sacīja premjera amata kandidāte.

Runājot par veselības nozari, Siliņa uzsvēra, ka Latvijā veselības aprūpes nozares kvalitāte ir laba, ne velti Latvijas ārsti un speciālisti atrod labus darbus ārzemēs. Viņas ieskatā, ir svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem pieejamību un saprotamu finansēšanas sistēmu, kas ir caurskatāma.

Ministru prezidenta amata kandidāte norādīja, ka daudz finansējuma ir ieguldīts veselības un arī izglītības nozarē, tāpēc viņa gribētu redzēt "skaidru bildi", cik katrs skolotājs saņem, kāda ir pedagoga alga skolā, ja to finansē valsts vai pašvaldība. Tāpat arī vajadzētu būt veselības nozarē.

"Ja mēs ieraudzītu ārstu algas, domāju, ka tās nebūtu mazas. Pieļauju, ka izaicinājums ir atbalsta personāls. Jāsaprot, kā mēs varam atalgot atbalsta personālu, iespējams, jāsamazina nedaudz prasības. Pastāv iespēja, ka gribam kvalitāti tur, kur mēs to vairs nevaram apmaksāt," teica Siliņa.

Savukārt, runājot par iekšējo un ārējo drošību, premjera amata kandidāte skaidroja, ka ārējai drošībai nevajadzētu izrauties ārpus "kopējā tēla". Tāpat nevajadzētu iekšējai drošībai iepalikt. Siliņa atzina, ka viņas uzstādījums būtu raudzīties uz šīm tēmām kā "uz abām rokām, nevis vienu".

Viņa norādīja, ka sarunās ar pašvaldībām tiek norādīts uz pārāk birokratizētajiem procesiem. Siliņas ieskatā, tas ir izaicinājums visiem. Uzņēmēji norāda, ka viņi varētu strādāt, ja tiktu samazinātas kontrolējošās prasības, formālā pieeja, piesakoties uz dažādiem fondiem. Premjera amata kandidāte atzīmē, ka birokratizācijas mazināšanai jānotiek soli pa solim. Katram ministram savā nozarē būtu jāveic vērtējums, kā sekmēt pašdeklarāciju, samazināt formalizētās prasības.

Pieskaroties tēmai par darbaspēka kvalitāti, Siliņa uzsvēra, ka patlaban nav nekādas vienošanās, cik cilvēku papildus būtu jāpiesaista. Tā kā "Rail Baltica" būs viena no jaunās valdības prioritātēm, jau tagad ir saprotams, ka būs vajadzīgi papildus resursu. Siliņas ieskatā, ir jābūt skaidrībai, cik cilvēku kopumā ir nepieciešams, uz cik ilgu laiku viņus plānots Latvijā nodarbināt un kādās nozarēs trūkst darbinieku.

"Mēs esam gatavi nākt pretim uzņēmējiem, ja viņi paši uzņemas atbildību par to, kāda izglītības līmeņa darbiniekus viņi plāno piesaistīt un par kādu samaksu. Patlaban lauksaimniecības nozarē var piesaistīt darbiniekus, vadoties no vidējās algas nozarē, bet citās - nevaram. Tas būtu viens no nosacījumiem, kā to varētu risināt," teica Siliņa.

Viņa pieļāva, ka jānosaka kvotas, konkrēts cilvēku skaits, kurus esam gatavi valstī ielaist, cik cilvēkus mēs varam izkontrolēt, ka viņi savu laiku nostrādā un valsti pamet. Pēc Siliņas paustā, nav noslēpums, ka Latvijā strādā daudz viesstrādnieki no Polijas, kuri valstī nemaksā nodokļus, jo atrodas komandējumos.

"Darbaspēka trūkumu Eiropas valstis risina dažādi. Saistībā ar "Rail Baltica" meklēsim risinājumu, skaidrs, ka tur ir izaicinājumi, bet runa nav bijusi par kādām masu migrāciju. Mums ir svarīgi, lai mūsu cilvēki veidojas latviskā vidē un runā latviešu valodā," uzsvēra premjera amata kandidāte.

Uzrunājot pašvaldību vadītājus, Siliņa pievērsās arī cilvēktiesību jautājumiem, norādot, ka valstī ir "izcili likumi, bet problēma ir likumu piemērošanā". Viņa uzsvēra, ja netiks respektēti bērni, kuri cieš no vardarbības, mobinga, sabiedrība nebūs veselīga, Latvijā nebūs "izcilo izgudrotāju, zinātnieku vai veselu cilvēku, kas gribēts Latvijā palikt un dzīvot".