Sociālie maksājumi no Latvijas valsts budžeta varētu nonākt pie uz agresorvalsti aizbraukušajiem Krievijas pilsoņiem, uz šādu risku saistībā ar paredzētajiem Imigrācijas likuma grozījumiem šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Dombrava.
Aizsardzības komisijas vairākums, NA deputātiem gan balsojot pret, šodien izskatīšanai parlamentā nolēma virzīt Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā par Krievijas pilsoņu valodas pārbaudes nosacījumiem.
Dombrava kritizēja, ka "Jaunās vienotības" (JV) atbildībā esošās Labklājības ministrijas (LM), kura piedalījusies likumprojekta sagatavošanā, piedāvājums ļautu attiecīgajām personām turpināt saņemt Latvijas sociālos maksājumus arī tad, ja būs agrāk izbraukušas uz Krieviju.
Piedāvājums ļautu sociālos maksājumus Krievijas pilsonim saņemt pilnas 90 dienas, kas tiks dotas izbraukšanai no valsts.
LM pārstāvis pauda, ka ministrija nav piedāvājusi maksājumus veikt Krievijā esošajiem, savukārt Dombrava akcentēja, ka valstij nebūšot iespējams pārbaudīt, vai persona jau ir pārcēlusies uz Krieviju.
Attiecīgais nosacījums par 90 dienu izbraukšanas laiku atteiksies uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nebūs mēģinājuši apliecināt savas latviešu valodas zināšanas. Tiem, kuri būs centušies nokārt valsts valodas pārbaudi, valdība, IeM un Aizsardzības komisijas vairākums rosina noteikt divu gadu pagarinājumu.
Kā ziņots, IeM iesniegtajā likumprojektā veikti atsevišķi precizējumi pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem.
Divu gadu pagarinājums paredzēts tiem Krievijas pilsoņiem, kuri jau būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot pārbaudi. Pagarinājums attieksies arī uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri valsts valodas pārbaudi nebūs kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ.
Augstāk minētajām abām grupām paredzēts uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kura laikā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs kārtot valsts valodas pārbaudes, kas nepieciešamas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Plānots, ka Saeimā galīgajā lasījumā par grozījumus varētu lemt 14.septembrī. Reizē lemšanas laiku par to varētu ietekmēt tas, kad Saeimai būs jālemj par jaunās valdības apstiprināšanu.
Kā ziņots, pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudēs spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot IeM sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu daļai no Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka aptuveni 10 000 no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.
Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja ministrijā, IeM piedāvātie likuma grozījumi paredz noteikt, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs lūgt termiņuzturēšanās atļaujas, apņemoties vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudes, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Likuma pašreizējā redakcija nosaka, ka valsts valodas prasmes pārbaudes pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai būtu jānokārto līdz 2023.gada 1.septembrim, bet atkārtotās pārbaudes - līdz 2023.gada 30.novembrim.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniegtie grozījumi paredz, ka persona būs jāiesniedz pieteikums un nepieciešamie dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai likumīgās uzturēšanās laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam, veicot valsts nodevas samaksu 100 eiro apmērā.
Par pietiekamiem finanšu līdzekļiem termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai tiks uzskatīti personai faktiski esošie iztikas līdzekļi. Nosacījums par veselības apdrošināšanas polises nepieciešamību, ieceļojot un uzturoties Latvijā, nebūšot attiecināms.
Pieteikumus PMLP izskatīs četru mēnešu laikā, un līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai iesniedzējiem būs tiesības turpināt uzturēties un strādāt Latvijā. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegs uz diviem gadiem, tai nenosakot reģistrācijas termiņu.
Kā vēsta IeM, noslēdzoties valsts valodas prasmes pārbaudes pirmajam posmam, kas noteikts līdz 1.septembrim, ticis secināts, ka daļa no personām, kurām būtu bijis jākārto valsts valodas prasmes pārbaude, nav tai pieteikusies, savukārt daļa no personām, kuras ir kārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, nav spējušas to nokārtot vismaz minimāli nepieciešamajā zināšanu līmenī. No personām, kas valsts valodas prasmes pārbaudi kārtoja aprīlī un maijā, pārbaudi nenokārtoja ap 49% pretendentu, bet jūlijā un augustā - pat ap 80% pretendentu.
IeM secina, ka daļa no Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas konkrētās likuma normas, iespējams, apzinoties valsts valodas prasmes nepietiekamo līmeni, nav šim pārbaudījumam pieteikušās, bet, ja to ir izdarījušas, nav spējušas to nokārtot. Līdz ar to šādas personas nespēj iesniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus.
Šobrīd PMLP informācija liecina, ka tikai 13 025 personas jeb 51% no Imigrācijas likuma subjektu loka - 25 316 personām, ir iesniegušas pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. IeM lēš, ka līdz ar to no septembra pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas ap 10 000 personu.
IeM iesniegtie grozījumi paredz, ka Krievijas pilsonim, kuram pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīgums ir beidzies un kura faktiskā dzīvesvieta ir Latvija, būs tādas pašas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, kādas saskaņā ar tiesību normām ir paredzētas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, kā arī ir tādas pašas tiesības uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajiem pakalpojumiem, bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi un atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem.
Ņemot vērā, ka grozījumi tikai tagad nonāk Saeimā, aģentūra LETA interesējās IeM, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuri līdz 1.septembrim nebūs nekādi reaģējuši uz aicinājumu iesniegt dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai un kuri nebūs valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas procesā.
IeM skaidro - ja Krievijas pilsonis nebūs vēlējies saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu un nebūs iesniedzis PMLP lūgumu šāda statusa piešķiršanai Latvijā, tai skaitā nebūs pieteicies valsts valodas prasmes pārbaudēm, viņam saskaņā ar likumu vairs nav tiesību uzturēties Latvijā. Ja šāds Krievijas pilsonis faktiski uzturēsies Latvijā, viņam Latvija būšot jāpamet.
Lai nodrošinātu Krievijas pilsoņu informēšanu par likuma prasībām, septembra vidū tie cilvēki, kuriem vairs nebūs pastāvīgās uzturēšanās atļauja, saņems PMLP vēstuli, kurā tiks informēti, ka viņiem šīs atļaujas derīgums ir beidzies, un ka viņiem līdz šā gada 2.decembrim Latvija būs jāatstāj, norādīja ministrijā.
